Mēs bieži kādā cilvēkā iemīlamies tāpēc, ka šis cilvēks ir neatkarīgs, spēcīgs, atbildīgs, spēj kontrolēt situāciju un nelīdzinās visiem pārējiem. Pēc tam kad esam iecerēto savaldzinājuši mēs mēģinām viņu pārveidot. Mēs kļūstam greizsirdīgi, ja tas otrs cilvēks joprojām ir neatkarīgs; mums šķiet, ka mums ir tiesības viņu ierobežot, sasaistīt un „apgriezt viņam spārnus”.
Atslegas vārdi: jautājums634
Ar pārveidošanu var sanākt kā Papam Karlam ar Buratino.Sāks darīt pretejo un melot.
...un tā viņas tiem ērgļiem apcerp spārnus.
Mums abiem pa spārnam , lai lidotu kopā ..., kāda tur griešana
Normāls vīrietis, nepieļaus viņam apgriezt itin-neko
nekad ! katram cilvēkam vajag atstāt savu ta saucāmo lauciņu kur viņš var brīvi justies,un nekāda gadijuma nedrīks tur bāzt savu degunu,vissiem ir tiesības uz privāto dzivi
Nepatīk man tie -apgraizītie , nekādos veidos ...
Neierobežoju, nesasaistu, neapgraizu...varbūt esmu slinka!?
nu nau tak tā -jā neliela greizsirdība var būt ,bet pārveidot nevienu nevar un nevajag ,ja tu nespēj vinu mīlēt ar vina mazajiem trūkumi''niem ,tad nekad nekas mīļš nevar sanākt ...apgriezt spārnus mīļam cilvēkam ,tas ir tas pats ,kas censties viņu iznīcināt ...apgriezt spārnus nevar brīvam kalnu ērglim ,labāk palaist laijau lido ,bet neatgriežas
bet humoriņam -ja tev ir mīļš suņukiņš ,palaid pavadiņā ,lai paskrien ,bet laikus pievelc atpakaļ
Es viņām piedāvāju vēl vienu ribu un...šīs man neko negriež!
Viss tas ir banāli !Ne tās durvis ir veramas !
nē...
Viss ir cauri,pat attiecības sabojātas.