Atslegas vārdi: jaukā diena0
Zini, biju tādā situācijā gadus 7 atpakaļ... Sajūta tāda, ka zeme pazūd no kāju apakšas, un tiešam nezini- ko nu darīt tālāk.. Man palīdzēja spīts un dusmas- saņemties, izbeigt panikot un pamazām risināt lietas kaut kādā steidzamības kārtībā. Ja , godīgi, nekas patīkams tas nebija, taču visā var atrast kaut ko pozitīvu- un toreiz es laikam pirmo reizi ta pa īstam noticēju, ka varu - varu tikt ar lielām lietām galā, ka varu uzticeties cilvēkiem, ka varu uzņemties atbildību, lielu atbildību - esmu stipra...
Nav tādu mēslu no kuriem nevarētu izkāpt.15 minūtes jāpadomā un jāsāk kārpīties ārā.Gan jau kārpoties ārā dzīve parādīs īsto ceļu .
Dikti jau nekonkrēti.
Vispārinot, nezinot, par ko tieši runa, teikšu tā.
Divi varianti. Vai nu meklētu ceļus, kā tiešām tikt ārā, tai skaitā, ja pati netieku galā, prasītu padomu cilvēkiem, kuriem uzticos, vai, ja nu absolūti ārā tikt nav iespējams, meklētu kaut ko pozitīvu pastāvošajā situācijā, lai spētu to pieņemt tādu, kāda tā ir.
sistēma sastāv no cilvēkiem, bet cilvēkus nedrīkst pievilt, mānīt un dusmot, ir jāpilda savas saistības un jāmaksā noteiktie rēķini, jāražo kvalitatīva produkcija, jāpilda konstitucionālie pienākumi, jābūt godprātīgam pilsonim un jāciena sava valsts. Godīgums ir jebkuras dzīves jomas pamatā. Tikai godīgā sabiedrībā iespējamas izmaiņas un izaugsme, negodīga sabiedrība nolemta sabrukumam. Mums visiem jāpilda savi pienākumi, pret tuvākajiem, sabiedrību valsti, savādāka attieksme no apziņas izslēdzama vispār kā informācijas sārņi. ir pilns pamats dzīvot un strādāt godīgi, ieguldīt savus spēkus kopēju mērķu labad. Mans galvenais mērķis ir Jauns Cilvēks Jaunā Pasaulē, mūsu izmaiņas kopumā, sasniedzot un ieejot Gaismas pasaulē. Mums jāzaudē viss un iegūsim nesalīdzināmi vairāk, mīlestību un brīvību, jaunā pasaule tik skaista, ka prieka asaras līs, aizmirsīsim visas likstas un pārciesto sāpi, apzināsimies evolūciju un ar mums notikušo apstākļu nepieciešamību. apupet
Tai vienā jaukā dienā noteikti kreņķētos, panikotu, kārtīgi izraudātos...gan jau ka otrā dienā arī varbūt, tad trešajā jau būtu savākusies, nomierinājusies, sapratusi, ka sliktāk jau nav kur un ar vēsu prātu sāktu meklēt risinājumus.
Nav vēl nekad būts nekādā pakaļā, ceru, ka mani tas nepiemeklēs, bet ja........gan jau izķepurošos, esmu diezgan sīksts cilvēks
....savā pēdejā jaukajā dienā, es neko nedarītu, lai tiktu ārā.
Vai Tu jau esi ielīdis pakaļā,kā tiki tur iekšā?! Kā piedzimi,par to nestāsti,es jau to zinu...
Pat tad,ja tevi apēd kanibāls,vienalga vēl ir trīs izejas
Ja-jau esi pieļāvis sevi iebāzt baigajā pakaļā, tad Tev nekas cits neatliek, kā
slīdēt tur, kur sūdi Tevi velk. Tā notiek, kad lien kādam pakaļā - tagad nav-ko
žēloties, gaidi, kad Tevi IZKAKĀS
pārvērstos par mēslu vaboli, vismaz barība pa velti... skumji, jopiķ
Lādētu valdību, kura neko nedara, vai kaimiņus, kuri noteikti ir pielikuši savu artavu manā bēdu lejā, un vīrs dabūtu par visu vairāk- galu galā- kas radīja pakaļu? Un pasag Dievs, ja viņs vēl priecātos, ka netieku ārā...