Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38711
..katrā ziņā, man jāiegūst iekšēja pārliecība , lai rīkotos....bez tās zinu, nav vērts!...ja iekšēji jutīšu, ka jāiet ..iešu, ja nē...iešu projām...lai gan ir gadījies, ka tomēr eju, lai gan nav šī pārliecība, ka jāiet...un vienmēr pēc tam saprotu, ka vajadzēja klausīt iekšējai balsij...
pasedesu un padomasu
...lai gūtu atbildes - eju tikai vienā virzienā - uzIEKŠPISI(tas ir sevī)
Ej uz priekšu, vai ej prom? Ja iešu klāt un mani dzīs prom, droši vien, ka iešu prom, jo ar varu mīļš nebūsi. Ja uz priekšu, tad uz priekšu!
saprotams.ka šoreiz ir runa par to,lai mūsos nav vienaldzība...
eju klāt,josirds balsij uzticos.Naudu nevienam nedodu,bet bulciņu un maizes kukuli esmu devusi.Arī mans mīlāis runcītis Murītis ir bijusāis kaķu bomzītis,tikai tagad viņš jau sen to ir aizmirsis,toties mūsu draudzība ir abpusēja.Toties mans tēvs aizgāja no šīs dzīves uz ielas,jo viņam neviens nepiegāja klāt-arī tā mēdz būt
Vadīšos tikai pēc savas intuīcijas,savas sirds un dvēs,les balss.Līdz šim tā mani ne reizi nav pievīlusi.