.............. aicināšu līdz , pie sevis uz karstu Tēju ................  

  Man vienmēr ir aukstas rokas  
          

Atgādina anekdoti par ceļotājiem , kas apmaldījušies tuksnesī - vienam gribējās dzert , bet otram - čurāt ..

siltas rokas ir tikai labiem cilvēkiem, tādiem ziemā pat cimdus nevajag.

meitēni parasti salst, ziemas naktīs kājās velk manas omas adītas zeķes, tas nekas ka 5 pleznas pa lielu, un čurāt ejot visu laiku manu kreklu stīvē mugurā. to nekādi nevaru saprast, es taču viņas blūzīti un nedo dies brunčus neaiztieku

Nezinu. Ja sapratīšu, ka tam otram tas vajadzīgs, VARBŪT pieiešu. Varbūt nokautrēšos. Hm. Un pēc tam ilgi un dikti uz sevi par mazdūšību pukošos.

man siltas atbilstoši satuntuļojos, varu sasildīt ja kādam salsts

kam ir karsta sirds

.....
Aizejot kaut vai uz piecām minūtēm,
Neaizmirsti siltumu plaukstās atstāt.
Plaukstās, kas tevi ļoti gaida,
Tajās plaukstās, kas tevi atceras.

Aizejot neaizmirsti ielūkoties acīs,
Acīs, kas gaida, atceras, mīl.
Tās tavā ceļā tukšās ainavas
Aizvietos ar skaistām izjūtam.
Aizejot kaut vai uz piecām minūtēm,
Durvis aiz sevis neaizver ...
Atstāj tās vaļā, lai nav jāklauvē,
Lai tava sirds jūt vienmēr,
Ka tevi gaida, atceras, mīl.

Aizejot kaut vai uz piecām minūtēm,
Neaizmirsti laicīgi atgriezties mājās,
Lai tās plaukstas, kas tevi gaida,
Nepaspētu aizslēgties ciet.
/ Sņežana Picelēviča/

manējās ir aukstas kā vardes...vienmēr...

nav jau nozīme,kurš pirmais pieies,nozīme tajā,ka viņas tiks sasildītas un abi būs laimīgi