To otrādo variantu varētu biežāk.
Tie pēdējie komentāri man tomēr liek pasmīnēt. Ko tad jūs šķiraties no saviem vīriem, ja cilvēki kā bija forši, tā paliek?
Atslegas vārdi: Metamorfozes0
Tas atkarīgs no tā, cik ilgi pietiek pacietība izlikties
Viss atkarīgs no tā, ko vēlies redzēt - kad saproti, ka vēlamais ar esošo nesakrīt, uppps
Pirmais iespaids bieži ir noteicošais. Tāču ilgi zināmi cilvēki reti kļūst riebīgi (nerunāju par atsevišķiem gadījumiem), varbūt kritiski jāpvērtē sava rīcība un izteikumi
Tagad vai pēc laika,draņķis ir un paliek draņķis...tām pēkšņām izmaiņām raksturā sliecos neticēt.
Es ar to pašu saku - kāpēc ne otrādi
Reti , bet ir nācies saskarties ar tādu parādību .
Man gan biežāk tieši otrādi gadās! Nezinu, nezinu, kaut kas ar Tevi nav riktīgi!
Esi pārlieku prasīgs pret cilvēkiem, vai?
Man liekas tā : cilvēku ieraugām no ārienes (Tur ,patiesībā , nav daudz ko apslēpt ; tas viss ir acīm redzams, gandrīz vai sataustāms !).Tālāk sākas cilvēka izpēte( dziļāka iepazīšana ) , kur vairs nav nekas saredzams , aptaustāms ... Tur ir labirinti, dimensijas ,kalni ,lejas, cēlumi, kritumi - patiesībā VISA cilvēka dzīve tajās dzīlēs ieslēgta ! Bet mēs gribam otru iepazīt minūtēs, stundās !
Nevajag otru norakstīt, ja viņš ir bijis cietāks un rūgtāks rieksts , nekā bijām cerējuši , gaidījuši ....
Un , ja nu Tu pats, draugs, kādreiz neesi tāds pats rieksts kādam citam cilvēkam ! Pieņem viņu , kāds viņš ir un priecājies, ka Tu ar viņu kādu ceļa sprīdīti esi bijis kopā - uz viena viļņa. Pasakies un atlaid !
Negribas Tev piekrist, kurš ir bijis sākumā jauks, tāds arī paliek........, bet ja cilvēks mainās.....varbūt mainījies esi pats.