"Sieviete nevienam neko nav parādā. Nē vīram, kurš alkst pēc pēcnācējiem, ne valstij, kam vajag nodokļumaksātājus, ne vecākiem, kuri gaida mazbērnus. Sieviete ir brīva laist pasaulē bērnu tad, kad vēlas to pati, un arī tik - cik vēlās pati."
Es šo viedokli atbalstu.
Es savukārt gribētu nedaudz iebilst!
Dzīvojot ģimenē, jārēķinās arī ar otras puses viedokli. Ja sieviete gribēs 8 bērnus, bet viņas vīrs 2, var sanākt vientuļā daudzbērnu māte kā šādas izvēles rezultāts. Protams, neviens nevar sievietei to liegt, bet ar iespējamām konsekvencēm gan tad jārēķinās pašai.
Atbalstu , bet ar mazu - tomēr... Sievietei vienmēr ir jāņem vērā, ka laist pasaulē bērniņu - tas ir visa procesa vieglākā daļa. Un to var darīt tikai tad, ja pati ir 100% pārliecināta, ka vēlas mazo, ir spējīga uzņemties visas rūpes un atbildību par bērnu.Gan emocionālās , gan finansiālās, gan fiziskās... Dzīvē var sanākt visādi- ne vienmēr ģimenes ir mīlošas . Lai nebūtu konfliktu par šiem jautājumiem- pirms kopābūšanas, tomēr vajag šito visu izrunāt ar mīļoto cilvēku. Un neko darīt- ja nevar atrast kopsaucējus šajā jomā- diez vai vajadzētu plānot ilgtermiņa attiecības.
Berni mus uzmeklee pasi-tie ir augstaaku speeku sutiti!!
Ja tie visi domātāji un cerētāji domātu tāpat
Es šo viedokli pilnībā atbalstu
Doma laba, piekrītu.
Ja tā sieviete ir precējusies,tad bērnu laist pasaulē spriež abi.
Kas Tev maksās pensiju,ja Tev tāds viedoklis?!!!
Principā atbalstu, bet nu, jā, ar vīru arī vajadzētu rēķināties.
Sieviete nevar laist pasaulē bērnu bez vīrieša līdzdalības,tātad,tas ir abu lēmums un atbildība..:)