nav dzīves krustu , ja pati tos nevēlas   nēsāt .........  daudzām patīk upura lomas ........... dīvainas jūs  sievietes esiet ................

Manuprāt - tas , ka kļūstam pārāk vīrišķīgas , varošas un darošas , līdz ar to vīriešiem neļaujot būt vīrišķīgiem ..., no kā pašas pēc tam ciešam ...

Ja pašas sev tādu uzliek ,tad lai tik nes tālāk.......

kādi vēl krusti....ar kādu attieksmi visu uztversi tā arī dzīvosi,vēlies būt par upuri-būsi,vēlies būt saskaņā ar sevi un dabu-būsi....

Dzivot ar cilveku kuru nemili

Ka jau mineju-ja nav Sievietes-tad pec zirgu aknu pastetes pagatavosanas suns Jums laizis ne tikai rokas,bet daudz ko citu...

Dzīvot ar vīrieti,bet nejusties kā sievietei un otrādi.

    .....reāli dzīvot ar vienu....., bet domās...... ar citu.....

              Nejēdzīgu vīru. Bet nekas jau neliek tādu krustu nest.........

Grūts jautājums...
Varbūt, dzīvot ar plenci? Varbūt, ar nemīlamu cilvēku?
Bet tādos gadījumos,- priekš kam ta' tāds krusts jānes?

sievietem nev krustu bijis bet vinam nekas nav par velu ,tikai tad kad uzskaisa 3 saujas
smiltis tad ir krusts.

Sieviešu, vīriešu....kāda starpība..., ja cilvēks izvēlas dzīvot tādu dzīvi, kas nav pie sirds, tad arī ir tā, kā ir...jānes tas krusts... Ir jau arī tā, ka labāk nes to krustu, nekā kaut ko maina savā dzīvē. Nu patīk ciest... un būt cietējam.... un vēl "raudāt" par neizdevušos dzīvi un to, ka neviens nesaprot...

gruti pateikt

mana atbilde dzemdibas

viņas pašas sev ir krusts.

Bērni. Ja viņu daudz, tad grūtākos brīžos var likties, ka vairs nevar to nastu panest. Gribētos ko mainīt, bet iespēju nav.

Nu nav tādu- krustu... Neviens ar varu neliek ne ar nemīlamu cilvēku dzīvot, ne- ar alkoholi'ki un varmāku sadzīvot, ne samierināties ar kādu citu nejaucību.. Tik vien kā savs slinkums un nedrošība jāpārvar, lai kaut kas mainītos .