Tieši tāpat kā uz lieliem....uzbraucu uzreiz pretī un pēc tam sāku domāt,kuram tad galu galā bija taisnība....
Saprotu it kā nevajadzētu ņemt galvā ,bet vienalga pieķeras pie sirts.
nekā nevaru pierast
Dieva mierā un tikai uz priekšu,citādi neizdzīvosi.
Ar lielu ,, uzbraucienu,, pretī, lai jūt kā tas ir .... :)
Izliekos nedzirdam, bet tāpat, nepatīk.
Braucu pretī ................
Vienu laiku dusmojos,tagad vērības nepievēršu,kam man nervus bojāt.
atkarīgs no garastāvokļa, varu nedzirdēt, varu tā atbildēt, ka maz neliksies.
Uztveru neitrāli....
Nekā, jo nevaru atcerēties, kad kāds būtu pat sīki "uzbraucis"
Atkarībā, kas uzbrauc... Parasti jau "braucu" pretim, bet ir, kad paklusēju, izliekos, ka nesapratu, lai neizraisītu nevajadzīgas negācijas.
parasti jau nekā...tikai pēc tam ilgi un dikti domāju, kā vajadzēja atbildēt
da lai viņi iet ratā, man po ko viņi saka! ierēcu un tusēju tālāk
ko ies' velti satraukties par sīkumiem, lai jau...kad iekāp peļķē, šļakatas ir neizbēgamas. Tās nokalst pašas par sevi, štrunts.
Izliekos to nedzirdam
Šķaudu dažreiz arī pretī !
Parasti neizturu nepasakot ko indīgu pretī. Sava taisnība taču jāaizstāv.
Niknojos!