Kā uz elli,tā paradīzi durvis ir mūsos pašos...

vai "slikts" ir absolūts vai relatīvs jēdziens?

Tāpēc jau i nedaru, ka bailes no tiem ragaiņiem, bērnībā daudz par tiem nešķīsteņiem dzirdēts  

Apzināti sliktu nedaru. Dieva soda arī baidos.

Kāda Elle vai Paradīze?! Sapūsi tepat Latvijas zemītē!...  

Tad jau par sekām nedomā, ja dara, ko ne pārāk jauku

No elles nebaidos, esmu ateiste. Bet ar sirdsapziņu gan attiecības kļūst neciešamas - labāk neriskēju ar šo "dāmu" "saiet matos"!  

ja daraam ko sliktu tad jau iznaak pasi kaa velli esam un iznaak dziivojam jau ellee :D

..ja apzināti dari ko sliktu..tad baidies vai nebaidies, tas atnāks pie tevis atpakaļ, kamēr vēl nemaz līdz ellei nebūsi nokļuvis!

Haa,ja jau ko tadu keramies darit-SLIKTU,tad ari pasi abzinamies ko daram,ka ari par sekam mes atbildam-trakakais ka musu kindersurpraizi par tam atbildes.................................Labak nekeries pie ta ko nemaki lidz galam darit-bet darit mak tikai .......un ari ne kura katra!!!!!!

Kad būšu miris,man vienalga kur tikšu.

mes jau pasi nezinam kur mes pasi busim tur vai tur

pieradi ka tada elle eksiste

Slikts ir viss,kas bībelē atzīts par grēku. Neatkarīgi no tā,vai esam ticīgi vai nē, mūsos ir sirdsapziņa,kas mūs tiesā katru dienu. Tikai dažs nožēlo,bet cits nē.  Kad viss ir nožēlots no sirds,seko piedošana,tāpēc elles ugunis vairs nešķiet bīstamas.

es par elli vienkarsi nedomaju.