bet parasti jau aizmirst ............

Kā teiksi. Raušu visus sev līdzi uz augšu!

   Jo vairāk mēs viņus atceramies un balstam, jo mazāk viņi grib darīt paši...!!!!

Aizmirst jau neaizmirstu, bet ja pretojas lidojumam.......
          .....pakāpienu augstums mainīgs...

Pa makoniem nelidinos.

tiem kas paliek lejā .... pārņem skaudība .... un kā ,tad tur palīdzēt. Esmu daudz līdzējusi ,bet nav vērts jo vienmēr būs par maz .Dzīvē iekārtots tā ,ka tomēr cilvēki noslāņojas pa plauktiņiem.

Savējos meklē starp savējiem ! Vai tas neizsaka visu ?!

Viedi vārdi , tikai dzīvē viss notiek savādāk ...

Atcerēties tos ar kuriem rāpoji lejā,ir pagrūti,bet tie ir viss patiesākie,un godīgākie,jo ar tevi ir grūtos brīžos,bet lidojot augstumos,acis aizmālējas.

cilvēkam dzīves gājumā ir dažādas stadijas... katram posmam ir sava vide... un nav ko vilkt līdzi rāpuļus, ja pats vari jau lidot... cita lieta, ja arī tavi līdzpilsoņi ir gatvi lidojumam....

... bet,ja viņi NEGRIB lidot,man atkal ir jārāpo?

Ja aizmirsīsi,un var gadīties kritiens tas var būt,nu ļoti sāpīgs.