Cilvēks izveidoja virtuālo pasauli,lai būtu attaisnojums,kāpēc  viņam nav laika neko paveikt reālajā.

Slinkum,slinkum, laid mani vaļā, tevim sāpēs manim kuls...laikam tāds bij dzejolīts...Man no slinkuma ļoti tālu...

TADA esu ari

Aha! Un kā vēl! Zini, varu ar to sadzīvot!  

Ko tur liegties - nav vērts ..., iru jau , iru slinka ...

Slinkums - tas ir visstiprākais progresa bīdītājs... U n - jā, ja ir tāda iespēja-varu mierīgu sirdi paslinkot , nevis skriet un skriet un bez gala šiverēt..

nu protams.,.kā nekā progresu bīda mūsu slinkums.

..cilvēki būtībā pēc dabas visi ir slinki...eh, ja vien varētu..slinkotu un slinkotu!

jā esmu un ka vēl... vai mazums esmu skrējusi un darījusi... bet bērni paši grib savus punus pierēs, lai tad arī ir... un sev attaisnojumam pat atrunu esmu izdomājusi - a cik man vienai vajag,???

Nē.

Jā, un tad?!

   Jā , man ir slinkums slinkot !

Nu, esmu gan. Bet tas man traucē reti, kad piespiežu sevi to slinkumu pārvarēt.

   Slinķiem bieži rodas ģeniālas idejas ,darbu veic dažādi mehānismi.(ekskavators mazāks par ietves platumu....) Protamsir bijis dažādi,pat aizrāvies darbojoties ,nobrīnies cik atri aizgājis laiks.

Jā, kad zinu, ka darbībai nebūs vēlamais vai iecerētais rezultāts, tad slinkoju - pragmatiski nedaru neko...

nu jā,esmu paslinka,bet tas man netraucē dzīvot

tik un tā jau jāpadara darāmais, kauns par neizdarīto stiprāks par slinkumu,
bet es esu gudra slinkotāja
kad kaut kas padarīts, tad gan varu lepni slinkot - man ir attaisnojums

Nē, bet brīvs brīdis man taču arī pienākas!

Nekādā gadījumā

ja cilvēki nebūtu slinki, tad joprojām ar mietiem pēc mamutiem varētu drasēt...