Pasaule ir skairta,skaista,
jāprot tikai saskatīt,un ko nevar redzēt šodien,
ieraudzīsi rīt...
Un šis skaistums apbur mani un pie sevis tur...
Kas nav dots no Dieva, to var iemācīties - ari šīs pasaules skaistumu saskatīt. Kāds lietainā dienā redz tikai peļķes zem kājām, cits paceļ galvu augšā un ierauga krāsainu varavīksni vai kādu baltu mākoņa maliņu, caur kuru jau laužas saules stari. Katra nodzīvota diena ir dāvana. Pat, ja nekas labs nav noticis, varbūt tieši šajā dienā esi guvis kādu vērtīgu atziņu, kādu labu mācību, varbūt ar tevi vienkārši nav noticis ļaunākais.
Skatoties ar kādām acīm skatās, un vispār vai grib saskatīt.
Sodien ta ir ka ir Lai tevi apbur lai veicas
Cik skaisti pateikts...!!!!!!!
Skaisto saskatu,tik tas nesmukais nesko laužas uz āru vai uz katra soļa.
....ka nu ne! ....tepat saule, tepat lietus un visu noklāj visuvarošais pērkons, ārā pilnīga bezgaisa telpa, izskatās tik šauri, bet burvīgi
ar tādu domu ir jādzīvo,patiešām.
Ja es saskatu to ko citiem ir gruti saskatit.
Jā , tā ir skaista ! Lai arī dažkārt to neredzam , bet tā ir skaista tik un tā !
Jo mēs saskatīsim pasaulē vairāk skaisto, jo mēs paši kļūsim skaistāki un līdz ar to mūsu dzīve kļūs skaistāka.Tikai tas ne visai skaistais parasti lien ārā un, kā teikt, duras acīs, un tu kreņķējies - liekas draņķīgi, ko niekus, neņem galvā un viss būs O.K.
Ar tādu dvēseles noskaņu ir jāiet ārā pie dabas un jāmeklē tas skaistais,nevis jāsēž pie datora,te tāpat nekā skaista nesaskatīsi