Nav vienu vai simts reizes jāsaka  ! Pat suns bez vārdiem to spēj apliecināt.!

Tā ir kā ir. Tagad jau naudas un zināšanu laikmets, mīlestība atstumta

Man viens draugs stastīja ,ka viņam bērnības trauma,jo kad nakušas ciemos vecas tantes tās vienmer gribējušas noglaudīt galviņu un iedot buču............No tiem laikiem šausmīga reakcija kad pieskarās.
Es respektēju bērna individualitati un neuzbāžos,jo lielaki berni un mazberni iztiekam ar gaisa bučam.Mīlestības apliecinajumi ir vajadzīgi.   

Mūsmājās kaut kā pats par sevi iegājies ir tā, ka mēs viens otram gan sakām šos vārdus, gan  ir i apskāvieni, i rokas ap pleciem,  vārdu sakot- kontakts. To vajag - gan pieaugušajiem, gan bērniem( lai kādā vecumā viņi arī būtu), ja nu tikai nav tā kā rakstīja Iveta- kāds diskomforts ar šito štelli.   Tur nav nedz jākautrējas, nedz jādomā - nu kā tad - visi tāpat visu zin un saprot...Ar darbiem mēs apstiprinām attieksmi , un visā situācijā ir svarīgi arī  vārdi. Ar vienu niansi- lai tie būtu patiesi.

Nu pret saviem berniem protams jabut patiesai,nesamakslotai ka ari neparsatinatai.isak sakot visam ja but ar meru,pilniga mazora.
P.S.Tai skaita domaju ari sieviesberni!

no rīta aizgulējos, viss krīt no rokām, ķeras, traucē, bet uz galda virtuvē - kafijas krūze ar brokastu maizīti - vai tas nav mīlestības apliecinājums no mājinieka??? tatad arī manas smērētās brokastu maizītes nav tikai apēstas steigā skrienot uz autobusu...

Mīlestība var aizraut cilvēku 9.debesīs.Bet var arī gremdēt izmisuma atvarā.Bet cilvēks ir nabags,kurš nav mīlējis!