Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Tā gluži nebūs- viņš cīnīsies , jo viņam ir svarīgi iegūt to, ko dikti vēlas... bet , ja būtu svarīgs tieši tas otrs cilvēks un viņa vēlmes- tad cienītu arī atteikumu, vai arī viss notiktu bez jebkādiem cīniņiem---ar sevi, apstākļiem savām un otra kaprīzēm-- tā visa vienkārši nebūtu. Būtu divi mīloši cilvēki.Nevajag spēlēt spēles tur, kur bez tām mierīgi var iztikt.
ja cīnās tad var sasniegt mērķi,bet kad saniegts vairs nav intresanti,jo intresanta bija pati cīņa ............
Bet vai tas ir to vērts? Ja arī cīņu izcini un beigās izrādās, ka nav īstā, nav sapratnes, nav saskaņas? Kam jānotiek tas arī notiksies.
Pagalam nē !
Nu kas tad cits vēl viņam atliek ?
Es gan necīnos,ar varu mīļš nevar būt! Pilnas reklāmas,kas meklējas,pat piemaksā!:
.piekrītu Sonjai...Kāpēc jācīnās, ja redzi, ka otram neesi tik svarīgs. Jā, šādas"cīņas" dzīvē notiek....un , cik zinu, tajās vienmēr ir sāpes.., jo šis cīnītājs nevar samierināties, ka otrs viņam atsaka...un bieži vien nodara otram pāri!
Aij, kā mums, sievietēm šito gribētos! Bruņiniekus! :)
viss atkarīgs no dzīves pieredzes un inteliģences. tās esamība liks no cīņas atteikties
Nekad neesmu cīnījusies vīrieša dēlj un to nedarīšu.
..labak necíníties,tad tas otrs sapratís ko zaudejis...vai ariii nav ístais...
Prieks manis vel nav tads piedzimis