Ļauj, lai lietus līst,
Kad rudenī kļavas lapas trīs,
Lai putekļi un pelni zūd,
Lai daba mieru rod.
Ļauj, lai lietus līst,
Kad zvēru pasaule rosās,
Un neļauj tiem zust,
kas mūsu mieru sargā!
Ļauj, lai lietus līst,
Lai cilvēki labāki top,
Lai sirdis caurstrāvo tas,
Un attīrās tos skaidrais skats!
N the Best!
Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
patīk.... lietus kā mūzika...., īpaši, ja tas aiz loga, nevis aiz apkakles
nez kāpēc atcerējos Freimanīša Lietus dārzu:
LIETUS DĀRZS
RĪTĀ TĪTS
PIESKĀRIENS
NENOTRĪS
VĒL
JAU VISS
AR PUTNIEM PILNS
VĒL IR RĪTS
AR RASU PILNS.
CIK ILGI NEIZŽŪS TAVS LIETUS DĀRZS
CIK ILGI RASU TURĒS TAVS ROZES ZARS....
lietus ir dieva radīta simfonija, kuru klausīties ir visiem ļauts, bet ne katrs to spēj saklausīt...
Ja nav pārāk bieži - tad jā ..
Nē mīlumim.
patik lietus patik dzejolis.
Patīk tās sajūtas,ko izdzīvoju lietus laikā...nedaudz skumjas,kāda asara,vārgs smaids no nejaušiem garāmgājējiem...:)Tas viss rada tādu īpašu sajūtu.
Dzejā,protams,tas ir bez gala skaisti,bet reālajā dzīvē,kad pārnāc mājās ar slapjām kājām,diez ko romantiski tas vairs neizskatās.