Atslegas vārdi: Dzīve38617, attieksme3443, attiecības - nopietnas14
..kāpēc man jāizliekas?..ja man ir problēmas, man nav jāsmaida katram sejā, varu būt tāda, kā jūtos, tikai galvenais , šādos brīžos nenodarīt kādam pāri, tāpēc , ka pašai nav viss kā gribētos...!
Un reizēm brīnos, cik cilvēki var būt nesmalkjūtīgi..un līst otra dvēselē. Mums katram ir brīži, kad gribam mazliet norobežoties....pabūt ar sevi, lai varētu sevi iekšēji sakārtot !.....protams, katrs izdara savus slēdzienus, bet ...vai man jāstāsta , kāpēc tā jūtos????
Nevienam nav jāzin, kādi kaķi man dvēselē skrāpējas
Man ir tendence vairaak sasparoties un saprisinaat sevi,bet ne jau taapeec lai sleeptu,bet sevis deel-sapurinu sevi.
gruzos pēc pilnas programmas!!!!!!!!!!!!!!Neķēmēju matus ,guļu ,raudu un pazvanu daraudzenēm lai pasūdzētos,dzeru un ēdu...........Tad guļu skatos punktā un meditēju,pazvanu bijušajiem mīļākajiem un pasūdzos.........Divas dienas ..........Tad ceļos ,taisu pedikīru,krāsoju matus ,eju uz veikalu iepirkties ,un pasmejos par sevi ......
Nu kauta ...Taaa ! ....Jaa .
protams!
Nu nepārforsēju gan!
Reizēm esmu kāda esmu. Diez vai tas teātris nāk par labu?
...visi tā baigi cenšās,cenšās,bet tik un tā no malas jau var manīt , ka ir ne tā kā gribētos.....tas tāpat kā ar iedzĒrušu cilvēku...šamajam liekas,ka viņš iet dikten štremmi ,bet no malas gan redzams,ka -GALĪGĀS ĶESĀS!!!!!!!!
Sen esmu iemācījusies savas emocijas un slikto noskaņojumu savaldīt. Mani uzskata par tādu,kurai nav problēmu (iekšās viss jau ir uzvārījies)
Nē, es izskatot tā kā izskatos un jūtos... , stāstīt gan nestāstu...
Cenšos būt optimists...
bezcers..kas slikti, tad nekāds špaktelis neglābj..:)
Vaita kadam butu jazin ka man iet Tas ir ar mani
Jā, smaidu, lai neraudātu Visiem viss nav jāzina.
Man neiet tik slikti, lai izliktos pretēji, bet par sīkām neveiksmēm necenšos nevienu informēt, tas viss ir pieņemams un pārdzīvojams, protams tas paliek pie manis.
jo sliktāk jūtos,jo vairāk piedomāju kā ģērbties izejot no mājām
Neizrādos, ja esmu pie zemes piespiesta. Tādos brīžos cenšos būt vienatnē ar sevi. Tas var ilgt dienu , lai atgūtos un ietu tālāk. Tikai tad kādam ko pastāstu.
Astīte vienmēr jātur gredzenā. Apkārtējiem neinteresē manas problēmas, ar tām man jātiek galā pašai.
Jā,lai arī cik grūti man klātos,apkārtējiem nelikšu to manīt.Nenoliegšu,ka ir diezgan grūti smaidīt un izlikties par stipru brīdī,kad dvēseli žņaudz,un asaras laužas uz āru...bet es neciešu,ka mani žēlo,tādēļ jāpietēlo.:)