ir tā,kad bērns līdz saviem pāri 20 gadiem dzīvojis gandrīz kā uz mātes kakla un kā sadzēries tā izrāda lielu varoni un iet ma4 peret ma4,tā jau nav arī cieņa pret māti,jo nerunājot pa tēvu kas to ir dzīves skolu iemācijis bērniem un tagad viens no ģimenes locekļiem(dēliem)uzkrītot nepar ko mātes nākamajai laimei virsū,liedz tagad mātei būt laimīgai
tie cilvēki nemāk runāt normāli ar māti un viņi viņu nenovērtē nemaz ko viņa viņiem ir devusi dzīvē........
Atslegas vārdi: bērnu necieņa pret vecāku laimi0
Tikai tad , ja vecāki kļūst rīcībnespējīgi , ja lūdz palīdzību ..., bet ne jaukties vecāku privātajā dzīvē ...
Neieteiktu Vistu nemacisi calen Jo tev naksies desmit kartigi samaksat
Pēc būtības,labāk nejaukties...var vien piedāvāt palīdzību,ja redz,ka tāda nepieciešama,bet pārņemt kontroli pār visu,to gan labāk nē.:)
Kādas tiesības bērniem diktēt, izlemt, ja māte ( tēvs ) atrod citu dzīves draugu,visu noteiks viņu pašu griba!
labak nevajag, bedigi var beigties .savadak ja ir izteikta velme pec palidzibas.
skatoties kādā jautājumā, bērns par māti ir atbildīgs.
Kas nav aizliegts,to var darīt! Punkts.
Uzskatu ka ne viena dzive jauties nevar,padomus uzklausit var,bet pienemt savus lemumus
Par to ir jārunā.......neko neizrunājot jau nevar neko atrisināt.......lai gan sapratne jārod......mammu vajag mīlēt un tad nekas sarežģīts.......viss nokārtosies
un tā "nākamā laime" ar tāds plukata vien būs, ka nevar pateikt savu gruntīgo vīrieša vārdu vai arī memmīte neļauj dēliņu aiztikt..es domāju - tur visi "labi"..lai tiek paši skaidrībā..nejaucies..