Atslegas vārdi: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Jā, katru dienu, esmu ļoti laimīgs, par ko arī priecājos.
Biežāk sanāk raudāt no pāridarījumiem.Pat ir aizmirsts,kas ir prieks
Nē - es no priekiem nemēdzu raudāt ..
Jā kas var būt labāks par prieka asarām
Neraudu, gadās, ka no saviļņojuma acis svētlaimē staro mulsums.....un to nevar noslēpt.
Gadās,kad asaras saskrien acīs,ja skatos filmu:"Ilgais ceļš kāpās"","Baltā kleita" u.c.
laikam jau tikai prieka asaras...nav laika grūtsirdībai....
gadās
un ja vēl ir kam otram parādīt... čoina juška, skuķi.
visu laiku.
Ne pārāk.
Kad Ļoņa Brežnevs nomira, tad.
To nevareetu saukt par prieku, bet ir iipasji emocionaala saviljnjojuma briizji, kad patiesjaam raudu. Aiz prieka gan leekaaju un situ plaukstas, dazjiem liekas, ka notiek kaut kas diivains
Tā ir sevis žēlošana uz zemapziņas parazītkoda:" ak es nabadziņš" bāzes un , ja ko tādu manu sevī, es fiksi iesaucos " ak es laimīgais" un raudiens pāriet. Raudāšana ir tumsas enerģija, bet prieks gaismas enerģija, to vienmēr jāatceras.
Nekad neesmu sapratusi,kādēļ no prieka un laimes jāraud....raudu tad,kad ir grūti,un tā,lai citi nemana.