tāpēc,ka nekad neko nevar zināt...kā jau visas stihijas...

...ne vienmēr....pie manis tā atnāca lēnām..pavisam lēnām! Un tā sajūta..vienā brīdī saproti, jā , tas ir noticis!!! Visas pēkšņās ...cik ātri atnāca, tik ātri aizgāja!

Ja tā nāktu lēnām tad tas jau būtu pieradums.

Kāpec? Tāpēc ka zāle zaļa un cukurs salds!

          Nāk - apstājas un paliek pie īstiem  !

Tāpēc ka tai nav slaidu ,garu kāju tā uzplaukst mūsu sirdīs tepat un momentā.

Nu , tā viņai liekās interesantāk un jautrāk  - bāc , kā ar bomi pa pieri !

...hmmm...un kāpēc tik pat pēkšņi pazūd???????????

vai labāk būtu ja neatnāktu nemaz????

Tā nav mīlestība.bet kaisle!   Cik ātri atnāca,tik ātri aizies!
Reizēm sevi pieķeru pie domas - mīlu vai esmu pieradusi.