Visādi likteņi maniem sapņiem.
Vieni pabeigti un aug paši sevī
Otri knapi velk dzīvību
Trešie tikko dzimuši un noslīcināti kā kaķēni, kamēr nav dienas gaismu ieraudzījuši. ( Atcelti )
Ceturtie jau iedīglī nokauti.
Piektie klīst ap barakām kā nenoformulēti bomži
Sestie neskumst, ka piemirsti,...vai es tiešām gribēju būt kosmonauts??? ... būtu gribējis, būtu lidojis.
Septītais, kurš brīvībā palaists, pie tā turos!!! Tas saka: Dzīvo! Vienkārši - dzīvo vecīt!

Es tos turu grožos,jo dzīvoju reālajā pasaulē,citādi var  nosapņoties tā,ka zūd reālās  izjūtas,bet dzīvot idilē neprotu.

         Piesietus jau neturu,bet prom arī nedzenu,jo paši zin ,kad tiem ir jābūt par    realitāti !

Tur jau ir tā lieta ka neprotu, sapņus turu sevī.

Briesmīgi sarežģīti izklausās ...

Ļoti gribētos palaist brīvībā lai piepildās, bet kā to izdarīt ,tikai ar ticību.......?

Jau palaidu ...

sapnus nevar palaist briviba,ja to izdara,tad to vairs nav, tie japatur, tikai pozitivs domu speks tos piepila

buutu jau labi, ja tie sapni pie[ildiitos kaaa mees to veelamies...

Es, nē,bet gribētu.

Es viņus nekad nepiesienu aukliņā. Ja kāds aizklist tik talu ,ka aizmirstas,tad ir liels prieks to atcerēties jau tad,kad tas tapis par īstenibu.

ja seju to izdarit. 1punkts