kā ieslodzīts es šai pasaulē..
Kura mani nepazst...
Tā kā istabā,kur durvīs spogulis...
Nepalikšu es šai spogulī,man nepatīk
vējšs ar savu elpu nāks un atbrīvos...
Un pārvērtīs par mākoni kas savam priekam lido...
Varbūt atliek vien noticēt tam, kas vēl būs,
Bet neticēt tam, ka viss apkārt man grūs un rūs…?!
Ar dedzīgu vēlmi pārvarēt apjukumu,
Un zaudēt slēptu izmisumu….
Jau sen daudz kas savādāks kļuvis,
Vecs sapnis lēnām sagruvis,
Bet jauns vēl never durvis,
Aiz apvāršņa lūkojas vien prāta burvis…
Jā - īstenībā mēs visi pie "matrixsa" esam pielēgti ...
Man nau vardu ko teikt pa so jautajumu.
Kāds būtu jautājums?! Šo vajadzētu rakstīt Blogā...
hyyy