Saruna draudzeņu starpā:
- eju gar mežmalu skatos krūmi kustas, eju tuvāk un redzu tur divi pisās.
- fui cik rupji, ir jāsaka kopojās.
- labi, eju gar mežmalu skatos krūmi kustas, nodomāju kāds kopojās, eju tuvāk skatos tomēr pisās.
Atslegas vārdi: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Cik Tu rupjšs,kā zirga pipele!!!... Es tā maigāk,jājas,dzimumdzīve...
Laikam nemāku ,gan.... kāir tā saku,bet tikai mazdrusciņ pieklājīgāk.....
Nu ja paveicās - tad paveicās ..
Musu puse nav tik drumi,seit bez veja kustas krumi!Seno auglibas Dievu citats:Kas nep.... tas nenesis,to rozu kroni debesis!
.....kaada maate tada meita .... abols no abeles talu nekrit .
Mēginu,kad sanāk ,kad nē.
cenšos
Laikam jau ne , ja mani nesaprot .
Tā nav lietas būtības ietveršana vārdos, tā ir prastība un neprasme izteikties.
nav ko ar lūrēšanu nodarboties.
Padomju laikā arī bija tāds parupjš dzejolis par statuju, kurai zem jostas vietas kaut kas karājas.....grozīja visādi, lai varētu neminēt lietas tiešo nosaukumu, bet nekādi nesanāca. Mani vecāki arī geibēja to pantiņu no manis noslēpt, bet nesanāca, es noklausījos un baigi smējos...
Ar rupjībām ir kā ir, kad kaut kas tāds jāpasaka, tad meklēju piedienīgu izteiksmes veidu.
Daži ar to lepojas, ka runā to , kas uz mēles un reizēm tā ir kaka, kas uz mēles.
Ne vienmēr vajag kaut ko kaut kur ietērpt.
Rakstiski ,man tas sanāk labāk.
Saki kā māki, būtība no tā nemainās, bet attieksme pret tevi gan mainās.
nav ko noklausīties draudzeņu sarunas...