Atslegas vārdi: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Mamma Daba ir pret mums iecietīga ..., kā īsta māte pret izlutinātu bērnu ..., bet mēs tik turpinām darīt pāri ...
Mūsu mūžam pietiks ...
Jāsāk ar sevi.Ko es varu darīt lai tā nebūtu?Pagaidām tikai šķirot atkritumus un saudzēt mežu.Lai arī esmu mazs puteklītis uz šīs zemes.
Gribās ticēt, ka homo sapienam nepietrūks saprāta un pats visu dzīvo un zaļo nelaidīs zudībā, ka stārķi arī citās zemītēs nebūs retums, dzērvju dejas pieaugs, ne tikai mūsu purvos, ka dāņu fermeru laukos, ne tikai pie mums, atgriezīsies noindētās vardes un bites. Un ne jau tikai satrauksimies par izcirstiem mežiem (jā, tie lieli un pamanām, bet mežs jākopj tāpat kā dārzs un saules mūžu tam nav jāaug), bet pamanīšanas vērti ir arī tie daudzie stādītie meži, lai ar sīki, bet augoši un veselīgi. Mēs esam zaļi.
vis jau pasu rokas
Sanāk ilgs lidojums kamēr tiek gaiss plaušas un tad atjēdzies,ka esi uzdūries virsū asam vardulenam.
trakākais jau ir tas ka daudzi tā domā - man pietiks, aiz manis kaut ūdens plūdi ... skumiigi, bet paši esam izauguši un izaudzinājuši tādu paaudzi, kura tik ņem, bet pretii negrib nekā dot, pat MāTI DABU neciena ....
es varu tik vienu teikt,ka cilveces ir sev parakstijusi sev spriedumu ar savu alkatibu
n gadus atpakaļ mani tas uztrauca ļoti, a tagad cenšos to neredzēt.
Kamēr dzīvosim vienai dienai.
Visu var uzzināt...mātē Google....:))