Un kad vairs nedomā - cik laimīgs gribi būt tā šī klāt!!!

Bīstama ir vēlmju  piepildīšanās nelaikā.

nemaz netaisos lūgties.

Vai tad laime jālūdzas?

Man jau liekas, ka LAIME nav jaluudzas, sjis jeedziens ir subjektiivs- vienu un to pasju apstaaklju kopums vienu dariis laimiigu, otru- pavisam nelaimiigu. Manupraat, LAIME ir saviljnjojums un nepavisam nav materiaala.

Kādreiz ir tā- ,ka neesi ticis galā ar vienu izlūgto laimi ,jo pēkšņi  liekas, ka ne to esi lūdzis- ka jau  vieglprātīgi lūdz nākamo.  ... par to jātiek skaidrībā ,jo  vēlāk nevarēsim tikt galā ne ar laimēm,ne ar nelaimēm .

īpaši, ja tā jau pats par sevi nav pārāk dzirdīga

Tāda nu tā laime ir....

Citreiz jā, citreiz nē.

Ar laimi tāpat kā ar naudu,kam tās daudz tam kļūst vēl vairāk,kam tās nau tam atliek tikai sapņot:-)

Laimi var novēlēt citam,bet nevar izlūgties sev. Ja lūgsies laimi,dievs nodomās,ka tu nezini ko pats gribi.

Tā  laikam ir, diemžēl.

izkal pati un tad bus vienalga kurla,mema vai akla,,,,

Laimes un mīlestības ceļi nav izdibināmi ...

Protams,jākustina smadzenes un rokas,tikai tā var tikt pie laimes...

Bet kas tad ir laime?

Sēžot mājās ar saliktām rokām klēpī ...Laimi nesagaidīsi, vai gaidīsi līdz Pastardienai...viņai jāpaiet pretī un tad tā būs...