Cik nabadzīgi mēs esam?
17. jan 2010. 20:48
Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē.
Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā tev ceļojums?”
“Izcili, tēt!”
“Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja.
“O, jā!”
“Un ko tu uzzināji?”
Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”.
Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu.
Viņa dēls piebilda: “Paldies tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Labākā atbilde
Stāsts ir kā naglai pa galvu! :) Bet ar skumjām un līdzjūtību nodomāju par 'biezajiem" :) Patiesībā - ne jau nauda ir tā, kas dara mūs bagātus! Nauda dara mūs bagātus ierobežojuma. Nu tā, kā sētā būtu vai arī ir. Ar ironisku skumju var piebilst, ka bezpajumtnieks ir bagātāks par jebkuru miljonāru :) Jo viņam nepieder brīvība! Bet klaidoniem visa plašā pasaule ir vaļā! :)
Atbildes (50)
Uzmudrinos stasts par mums pasiem ...nu taka es dzvoju laukos ...pec si lasita es jutos jau daudz labak ..DDDD ...
tādi nu esam kas neredzam tālāk par savu degungalu,bet stāstiņš ļoti jauks ,tādēļ iesaku skatīt pasauli bērna acīm un mēs kļūsim bagātāki un laimīgāki
...kas vienam nabadziiba, tas otram bagaatiiba...
jo mazaks redzesloks ,jo nabadzigaki esam
Jauks stasts.....Ja, lielaka bagatiba ir daba.....
Brīnišķīgs domu gājiens dēlam.
Viela pārdomām mūsdienu materializētajā pasaulē
Paldies, tiešām labs stāstiņš...
bagatiba ir mums viss apkart :)
Tā sacīt, atvēra tēvam acis uz citām bagātībām. Nu, feins stāsts
Man arī bija doma šo kkad ielikt.
Tiešām labs raksts :)
Patiesiba runa ar berna acim.
Man arī ir gan meži , gan zeme un upīte , un zvaigznes aizloga , un džipā ir jābrauc , uz mājām lai tiktu .Un bagāts es neesu , un nabags arī .
Šis teksts ir viens no skaistākajiem, ko esmu pēdējā laikā lasījusi, tas ir sapnis . Man ir viens jautājums. Kā zēnam, kurš dzīvojis bagātnieka mājā aprūpēts un pieskatīts un droši vien arī potēts pret nabadzību, varēja izveidoties tāda pasaules uztvere? Parasti jau šādos gadījumos bagātnieka bērns pateiktu: Viņiem bija smirdīga kūts un basas, netīras kājas, mums tur nav ko darīt...
Nu stāsts !!! H M M M ! ! ! Dzirdēts !Cik bagāta būs tava sirds ,vai tukša ! Tik nabadzīgi, vai bagāti mēs būsim ! Tas ir zelta likums !
Tādi mēs esām,labs stāsts.
Bagātība ir tad- ja pietiek...
Jauks stāsts.Arī es dzīvoju laukos un jūtos tagad patiesi bagātāka un tā dzīve laikam jau te ir foršāka-ar bērna muti vienmēr runā patiesība...
Labais joks.
labs staasts