Vai tad tas ir normali ,ja vecāki kliedz uz mani brīžam pat ne pako?
4. jan 2012. 13:49
Bralis un masa viņiem mīļaki! Kad es ko pajautaju nekad nepievers uzmanibu , kad gribu parunat par sawu nākotni cita skola nekad nau laika! un vai tas ir normali ja bērnu vecaki sit? Jus jau tik domajat kas es to sliktako ,bet ta nau ir reizes kad ir labi bet tas ir reti! Es mīlu sawus vecākus , bet zinatko ari man sap esmu tikai cilveks.
Atslegas vārdi: dacuks150
Atbildes (8)
Dari ko darīdama,apdomā galu,Tev ir pārejas vecums,"Dupsis" sāk kutēt,pienāks pilngadības gadi,paliksi prātīgāka,sāksi domāt reāli!... Vecāki Tevi sit,tad zvani uz bērnu uzticības telefonu(Nr.neatceros)!
Kliedz Preti !!!! ... .....saki ..; Kurs te galvenaijs ???!!! jus vai Es ! .... ...panem muchu pletni rokaa un pabaidi vinus .... ..labi , es pajokoju ...
Bēdīgi,vienīgā alternatīva atrast kādu citu cilvēku,kuram vari uzticēties,padalīties savaš domās,uzticēt savas problēmas,tad būs vieglāk,būs daļe'ja kompensācija. Diemžēl vecākus nepārtaisiši,varbūt var kaut kādi panaķt lai ieklausaš arī tevi'. Mēģini,lai veicās.
vienkārši ņem un dari :) ja gribi mācīties citā skolā, pati savāc visus nepieciešamos dokumentus un nāc pie vecākiem pēc paraksta... kad prasīs, vai Tev tiešām tas ir nepieciešams, izklāsti viņiem savas domas par šo tēmu un saki, ka Tu sen jau gribēji par to runāt, bet neviens Tevī neklausījās, un Tu nolēmi rīkoties nevis vienkārši noskatīties uz to, kas notiek, jeb patiesībā nenotiek :) ja bērns grib mainīt skolu, tas nenotiek tāpat vien, un vecākiem ir kaut kas jādara :)
izrunājies ar viņiem,ja nelīdz,tad ignorē
Tavā vecumā , Jaungada nāktī ,gudrie 16. gadīgie, pīe Krāslavas, iebrauca ar auto grāvī ,noslīka. Stipri jāpiebremzē savas iegribas....
domāju, ka arī Taviem vecākiem sāp...jo pārejas vecums nav nekāda joka lieta un nerīkojoties "'gudri" un nespējot apvaldīt bērna iegribas vai spuraino raksturu, reizēm vecāki pieņem nepareizus lēmumus un audzināšanas metodes-neieklausoties bērnā un fiziski iespaidojot. Visticamāk pareizākais būtu tomēr izrunāties, bez nicinājuma, pārmetumu pieskaņas tekstos...jo iespējams nezini, kādēļ viņi rīkojas tā un ne savādāk, iespējams arī pašā kaut kas būs jāpamaina...
Es arī esmu mamma pusaudzim. Zini ,es varu uz vinu kliegt cik tik iekšās. Varu uzdot pa ausi,bet es zinu,ka tadā veidā es neko nepanākšu. Izbļaujamies viens uz otru,tad padomajam un beigās parasti nonākam pie kompromisa varianta. Pēc tam samīlējam viens otru. Mēģini ari tu atrast saprašanos ar vecākiem. Tas ir iespejams, un es nesaku,ka akli jāpakļaujas.