Ir jau labi, ja ir kāds dzīves ritms, bet , ja tas paliek monotons?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecibas.115, attieksme3443
..jā..reizēm ir tā , kā tai Gustavo dziesmā..."stabs, stabs, žogs, žogs, māja, māja, logs , logs.."
..galvenais- pašam to konstatēt...un darīt kaut ko.!
..es , piemēram, izvilku atkal savu jogas paklājiņu...
Rutīna viegli iekrist, bet grūti ārā tikt.
Nevajag censties būt pārāk pareizam, tad jau būs arī kāds prieciņš, kāds"grēciņš".
Dzīvot dzīve dzīvu dzīvi, dzīvam dzīvē dzīva dzīve...... tad nebūs nekā monotona......izņemot vārdu savirknējumu..
monotons ir maratons, bet ritms tachu ir deja... ;)
Es gan to mīlu, nekas neparedzēts negadās un nav īpaši nekur galva jādauza domājot kas kur kā, vai kaut kur neiebraucu auzās utml.
Nu padarām-jā ,bet lai darītu kaut ko patiešām labi- ir jādara daudz reizes(var to saukt arī par rutīnu), jo pianists,sportists,ķirurgs nekad nebūs labs-ja nebūs šīs "rutīnas"
Ja gribi dzīvot - plosies, gribi veģetēt, sēdi kā piepe...
Kādi paši tāda dzīve.
Tapec jau jabut,intresei uz ko tiekties.Tad ari problemas,aizies mazakuma.
Droši vien, dzīves steiga jau daudz ko nomāc.
kā nu kurš.. bet lielākā daļa cilvēku padara gan to dzīvi vienveidīgu!
Darbību ritualizēšanas lēnām kļūst par ieradumu un vēlāk par tradīciju....:)
Jā, virzāmies pa tādu ka apburto loku, diemžēl.
Diemžel, bet jaatzīst, ka tas tā ir.
protams vienveidiga vajaga dazadot
tad jāglābjas jaunā grāmatā, var tak atrast, ko mācities, kādos kursos... utt.
Un kas tur slikts - tā laiks ātrāk paskrien .
visa sabiedrība pie tā piestrādā
tikai tie kuriem patīk stabilitāte.Bet arī vislaik staigājot pa naža asmeni,kļūst vienveidīgi.
Pašiem vien jau tā sava dzīve jāpilnveido,jāapgūst jaunas nodarbes,jāseko jaunajam gan operā ,gan teātros,jāapskata pasaule un sava dzimtā zeme,man arī darbs tāds ,ka jāseko līdzi visam,kas nozarē jauns,vispār reizēm to darbu un nodarbju tik daudz,ka jāpadomā-ko atmest.Bet visas vajadzīgas un interesantas