Gribu piebilst,ka katrs savus demonus atpazīst un katrs pats atver durvis lai ielaistu tos sava dzīvē un katrs arī dod savu piekrišanu kontrolē pār savu dzīvi . Kur kadam ir agresija ,bailes un citas negācijas pārpilnībā tur šie demoni ir saimnieki.
Nebaidās tikai idioti.
Saistiba ar serkociniem-loti mierigi...
Tam es piekritu simtprocentigi
Mums ir laba puse un kreisa puse, tapat ka diena un nakts, labais un launais.... katra no mums ir ,ka engelis ta velns! Citam viens ir vairak ,ka otrs, bet to mes pasi spejam kotrolet, vairak vai mazak, svarigi ,lai ir lidzsvars..
Pats sev dēmons.....Ja neproti valdīt pats pār sevi,tad rodas visādi dēmoni.
cilvēkā mīt gašā un tumšā puse,ikviens ir spējīgs pastrādāt visšausminošāko grēku,un izrādīt visdziļāko līdzjūtību līdzcilvēkiem,jautājums ir,cik labi cilvēks sevi pazīst un cik zemu viņš atļaus sev krist izmisuma,vai grūtā brīdī,jo tālāk no patiesības,jo mežonīgāks cilvēks kļūst,katrs nākamais karš ir šausmīgāks par iepriekšējo.kas sagaida mūs,patiesībā nemaz nav jāmin.
Pārgalvība piesauc dēmonus bet mērenība padzen tos.
Nezinu par dēmoniem teikt,bet katram savs velniņš un enģelītis ir gan.
Bailes ir un pastāv jebkuram, kurš pieskaitāms kā tāds.
Arī kādam dēmoniņam ar radošu garu jāļauj kādreiz sava vaļa. Ne vienmēr viss ir tik kategoriski jānoliedz vai pilnībā dot visvaru.
laikam biju vissu dzivi parak sapratiga,bet mana dzivenau nekas ko man vajadzetu baidities vai no ka slepties,demoni ir tiem kas nedzivo ar pratu un sirdi
Tapec,jau esam cilveki.Tikai mulki nenoka nebaidas.
Kam jānotiek- notiksies. Neatkarīgi no tā vai mums bail no nākotnes vai ne.