Akmentiņi, sakaltēti ziediņi, nieciņi, kam vērtība tikai Tavās acīs.....
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, sentiments.0
dzīvē sanāk bieži no šādām lietiņām šķirties piespiedu kārtā(aizbraukšana,aiziešana utt)un tad saproti ka tām lietiņām nebija nekādas nozīmes,lietas,man ta kā tāda neeksistē,tas nav galvenais,citas vērtības paliekošas jāmeklē...
Tas jau ir atkarīgs no katra cilvēka rakstura.Viens vienā momentā izmet visu,ko uzskata par krāmiem,bet citam pat uzdāvinātais sakaltis ziedu pušķis nozīmē daudz.Sentimentāli,bet tā taču gadās.
Man jau liekas,no lietām nav grūti šķirties,bet grūti šķirties no atmiņām,kas saistītas ar šīm lietām.
Nolikts tālāk no acīm, apskatos, kad netīšām uzskrienu virsū.
SKAISTI JAU TAS IR,BET PUTEKĻI KRĀJAS.
Glabāju līdz nākošajam sentimenta avotam. Viss ir nīcīgs....
Tagad jā.
Labāk to mazāk,būs mazāk jātīra putekļi....
Man ir loti maz.Un censos neko neiekrat.Jo agri vai velu,tas viss aizies nebutiba.
Ja smagi, tad nešķiries, kur te problēma?
Man ir ļoti grūti šķirties, jo katrai lietiņai ir apkārt sava atmiņas aura., kas man ir ļoti tuva
ja grūti,tad jāpatur
periodiski protams jāizrevidē,un piemerām akmentiņus-izmantoju puķpodā,ja vajag nobalansēt teiksim fanelopsi,ja uznāk iedvesma-kādu kartiņu no ziediņiem izveidoju,nu bet putekļus krāt nav vērts-uz gružkasti
..nezinu, es nepieķeros lietām..man nozīmīgākas ir atmiņas ...
Ienāk atmiņās jaukie cilvēki, notikumi.....kad ir smagi, atceros ...un gūstu spēku no tā!
nav tadas mantinas
Labi,ka arī sentimentam ir savs darbošanās laiks.
Salieku uz bēniņiem -tur vēl daudz vietas Reizēm kaut ko kravājot iznāk jauka sastapšanās ar atmiņām
Bet ,atminas dzive nemaisa un tas vienmer tiek glabatas kas nevienu nemaisa
viegli jau tas nav,bet ja padoma--pietiek ar atminam...
Laikam jau nē..vairs...