Trīs zvaigznes un Māte, akmenī kalta,
Vēl strautiņš caur Basteja kalnu
Un tauta-gadsimtos nesamalta-
Kā pieneņzieds pēc rudens salnas
Mums katram savs Piena ceļš,ejot uz Rīgu
Un katram kāds parks un kāds nams
Kas izstaro pretmīlu bezgalīgu,
Kāds stāsts,tikai mums saprotams
/G.Micāne/
Atslegas vārdi: dzīve38617
...ir vienmēr
uz laimīgo zemi ceļš ,
ceļš Tavs -
uz mājām ...
Visiem Rīgas Latgaliešiem ceļam kājas jāaun - māte Dzimtene palīgā sauc
... katram savs nams un pagalms pilns bērniibas atmiņu ...
ES tikai Rigā dzīvoju no 97 gada un mana bērnīb pagāja koka tupelēs uz mēslu kaudzes pie smaga darba.
Šis dzejolis mani aizkustināja,esmu dzimta rīdziniece-jau vairākās paaudzēs,pedējos gadus dzīvoju Pierīgā Pārdaugavas pusē,un katru reizi iebraucot Rīgā-domāju pāri Rīgas tiltiem-man ir saviļnojuma sajūta ,un Vērmanes dārzs un Brīvības piemineklis,Ziedoņdārzs-mana bērnība-ir mums katram ceļš uz Rīgu un vietas,kur gribas atgriezties un iegriezties
Man,viss milaka vieta ir Vecriga.Jo man patik vesturiski pieminekli,un pate vesture.
Dudras galvas dzeju gan Tu proti kopēt!
...jā.... ir vienmēr tik dīvaina sajūta, atgriežoties vecajā bērnības namā, ar kastaņkoku pagalmā ...
Esam piedzimuši tur,kuru sauc Latvija.
Nevēlos uz Rigu,tur justos kā lielā mežā.laukos ir feināka tomēr dzīve.