Atslegas vārdi: smaids7766, attiecības38711, joks700
Bērni ir godīgi,sirsnīgi,neprot melot,ja vien nav auguši šķirtās vai nelavēlīgas ģimens! Kad pieaug dabū par "spārniem",tad sākās....
Ar bērna muti runā patiesība , jo viņi vēl nepazīst izlikšanos un melus ...
Bernam,lidz zinamam vecumam var ticet.Diemzel vini atri iemacas melot.Un,ja tu nesi piekerusi savu atvasi,pie meliem,tad pamegini vinam noticet.Patiesiba agri vai velu tapat uzradisies,un tad varesi parliecinaties.
Par to paziņojumu bērnudarzā var jau pasmieties, bet gadījums iz dzīves tas ir. Dažiem bērniem ir tieksme fantazēt ļoti ticami! Tiek piedomāti pat neesoši ģimenes locekļi. Ko darīt ar mazu bērnu, kurš bieži melo..?. Paskatieties, ko māca kaut vai multenēs un bērnu filmās- tur taču uzvar tas, kurš māk otru "apčakarēt"!
Pusaudži var arī tādas lietas safantazēt, ka oi, oi, oi!!! Viens otrs vecāks viņu "fantāziju" dēļ pat stāvējis tiesas priekšā. Tikai sēdes laikā "bērniņam" pielec, kādus mēslus savārījis!Tur pat eksperti nespēja atklāt melošanu...
es savam bērnam ticu,viņam 26 gadi
Katrs savus bernus zin labak,un zinas ko darit / ticet jeb neticet
Bērni ir godīgaki un atklātaki ,tikai jāievēro viens......bērnu klātbūtnē nevajadzētu risināt dazādākas problēmas,kā arī kašķēties,jo katram bērnam gan mamma ,gan tētis vismīļākie...lai arī vecāki būtu šķirti.
Bērniem ir liela fantāzija safantazēt iz dzīves.
Ir jānem vērā bērna vecums un individualās ipatnības. Taču- ieklausīties der un paanalizet arī, jo aiz fantastiskiem stāstiem reizem var slēpties visai šokējosi atklājumi.
Man šķiet, ka vecākiem ir jāmāk atšķirt bērna fantāzijas no meliem (ļoti noderīgas ir pašu bērnības atmiņas ). Mazais cilvēciņš mācās dzīvot un izdzīvot pieaugušo pasaulē, bieži vien, redzot un mācoties no diezgan nepievilcīgiem piemēriem. Mēs jau arī bijām mazi bērni, tā pat savu reizi samelojām, lai slēptu nedarbus, pafantazējām, lai liktos svarīgāki gan sev , gan citiem.