Domāju un izdomaju, ka lielas jēgas nav - ko tad tas dod, ja mana sieva domās tāpat kā es, un es domāšu tāpat kā viņa, tāpat katrs savu domāsim. Bet situācija, kad viens ir spiests pieņemt un paust tikai otra viedokli arī man nav pieņemama. Cik ļoti ir jāļaujas otra viedokļa uzspiedienam un cik ļoti drīkst uzspiest otram savējo?
Bet, ja nevar pieņemt viedokli un palikt arī pie savām domām?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, saskarsme.17
Taisniba ir tikai viena-katram sava-man -tev -dievam ,
bet mīļā miera labad-vienmēr jāuzklausa jeb vismaz jāizliekas ,ka to dari arī cita viedoklis
Un tad jau pēc tam .......dari kā tev liekaspareizāk .Tavs es -vienmēr nemelo
Nav, un, ja kāds ar varu uzspiež savu viedokli kā vienīgo un pareizo, no tāda ir jāiet prom.
....mazliet jātber no sava, jāpieņem no otra...
jāpārņem nav,jābūt savam viedoklim,bet lai atrastu kompromisu ir jāpieņem otra viedoklis,jāpieņem nevis jāpārņem,tie ir divi dažādi jēdzieni.
Viedoklis laikam gan vienmēr jāveido savs,bet ir jāprot arī piekāpties, citādi jau līdzāspastāvēšana nav iespējama. Man vispār principā patīk atšķirīgais
Dzīve jāuzklausa jebkuru,bet viedokli veido pats-es vados no tāda principa.
Ta butu lielaka mulkiba dzive
Skatoties,tavā sejā,Tev tas nav Jādar,izsargājies no tās darbības! (pareizais) ES.
Akli nav jāpārņem, neesi jau nekāds aklais adepts
Nekas nav jāpārņem. Katram var būt savs , arī diametrāli pretējs viedoklis, tad ir jāizdomā- kā rīkoties tā, lai nebūtu liela diskomforta vienam vai otram.
Ja ģimenē pastāv tikai viens viedoklis,tad jau tas ir kā dzīvot vienam.Nav par ko padiskutēt,nav pat par ko parunāties.Paskatās viens uz otru un visu jau zin ko otrs domā.neinteresanti.
Nevienam nav tiesibas uzspiest savu viedokli.Vienkarsa iemesla del,nevienmer tas adbilst patiesibai.Ir jautajumi kurus der apspriest kopa un meklet kompromisu.Bet tas nenozime ka vissa ir jabut vienadiem viedokliem.Tas parasti nepieka laba nepieved.
Ir tāda ļoti laba un praksē pārbaudīta lieta kā kompromiss.
...ideāli ir,ja saskan uzskati un viedokļi,bet ,ja tā nav,tad ir jāmeklē kompromiss,bet nav jāļaujas otra viedokļa pilnīgai uzspiešanai....pretējā gadijumā var pazaudēt cieņu un palikt par "kājslauķīti"tā cilvēka acīs
Dzīve ir kompromisu māksla! Pieņem vienreiz, citreiz pieņems Tevi...
Un kas tad Tu galu galā gribi būt-PATS,vai tas otrs?uzdod sev šo jautājumu un zināsi atbildi...
Ir jābūt savam viedoklim,tai pat laikā respektējot otra un ir tikai labi,ja tie reizēm sakrīt,reizēm dalās utt...tikai tā Tu atklāj un radi sevi...
ir ģimenes Galva ... kas ,uzklausa visus un ... pieņem lēmumu .... viss
pārējie var domāt ,ko grib ,kad grib ,kā grib ... ja māk
Ja uzspiedīsi savu viedokli,tad nekāda kopdzīve nesanāks!...
...tā jau tad būs emocionāla vardarbība!