Jo cilveks ir emocinals.Neredzu par ko butu jabrinas.Man,ir filmas kas aizrauj,jutu lidzi,un paretam ari asarina nobirst.

...un lasot grāmatas vai klausoties mūziku...
"Savu meiteni es saucu par cielavu,
Jo viņai bija spārni.
Vismaz man tā likās.
Bet tie ar spārniem,
Tie dzīvo ļoti ātri." /Cielava/

Man tas nozīmē, ka neesmu vēl pārakmeņojusies, vēl esmu dzīva un spēju just ar sirdi...

Tādēļ,ka tas atgādina paša dzīvi....

Kā teica Šuriks "Kaukāza gūsteknē"- "Žalko ptičku!"  Līdzcietība kam ir, tas paraud..

Emocijas  sit augstu vilni

Skatos tikai mūsu serialus un aktieru dēļ.

Latvijas seriālus neskatos,ja nu vienīgi vecās teātra izrādes,ko patreiz rāda

Drosi vien ka parak iejutas varona loma,man personigi seriali nepatik ,visiem viniem ka pasaka laimigas beigas

tāpēc ,ka mums sirsniņas ir ļoti maigas un jūtīgas

Vienīgais saprātīgais risinājumsir apzināt savas jūtas,"draudzēties"ar tām,pieradināt tās,pierast tās izpaust tajā mirklī,kad tās radušās.Lūk tāpēc arī raudam.Šīm jūtam ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē un mūsu vispārējai labsajūtai.

  dažreiz?Es raudu vienmer ,ja ir skumji un smejos ,ja ir jautri.   
Jāsavalda emocijas....priekškam

Asaras tek ,jo reklāma par garu.

....aaa,nav asaru,nav cilvēciskuma,tā tas jāsapr.,kā kāds raksta.Nu,var skatīt ne tik maigas filmeles,tad ar laiku piemirsīs,kas ir raudāšana. Piemēram-vakar nosk., f, kā izpilda nāves sodu pakarot.(atv.,, ja kādam sabojāju rītu).

...no sirds uz sirdi.... uzrunā