Atslegas vārdi: doma23287, dzeja18356, mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
ta saucas uzticiba..un nemelosana vienam otram
dvēseļu saderība. Tas ir iekšējs neredzams pavedienu kamols, kas tur kopā tuvus cilvēkus, kas viens par otru domājot, viens otru sargā. Var strīdēties, sarunāt daudz vārdus, kas vēlāk nav paņemami atpakaļ, bet tā ir tikai viena puse, otra ir tā neredzamā ar kuru mēs vienalga esam vienoti. Es esmu te, bet tu tur tālu citā zemē, es skatos debesīs, vai uz koku galotnēm es zinu, ka tu mani dzirdi un jūti.
Uzticēšanās un būt godīgam vienam pret otru.
Patiesumā
To jau tev noteikti bija jazina.Bet diemzel dveseles tiriba,ir tik reti sastopama.Ka nav,nekada jega parto runat.Vardos mes vissi esam tiri,nevainigi.Bet kas isteniba slepjas,aiz ta vissa,to tikai dievins zina.......................
Santai.. ..tur vairs nav ko piebilst!!
Spējā būt patiesam- it sevišķi - sev nepatīkamās lietās.
būt godīgam vienam pret otru ari būt godīgam pret sevi neaizmirstot sarunas kura ietilpst simboli zīmes vardi žesti spēja klausoties un stāsit kopa baudīt prieku un nelaimes būt skaļiem un klusiem
Žēl,ka Tu to nezini savos gados,aizej aiz stūra un nokaunies!!!...
Tā ir kā neredzama sudraba stīga , ļoti jūtīga uz otra dvēseles vibrācijām , kas vieno divus - vīrieti un sievieti ..., ļoti trausla , un reizē - stipra ļoti ...
Būt atklātiem,godīgiem un patiesiem vienam pret otru nemelot...
Dvēsela nav jau lupata,kuru izmazgāsi veļas mazgājamā mašīnā un tā kļūs tīra.Un attiecībās arī .Tās vai nu ir vai nav.