Bailes ir tikai no sibirijas laca,bet vins dzivo taiga.Bet patikams velnins ieksa saka-pamegini nu pamegini .Tad jau redzes ka un kas bus.

Ne gluži,ka būs tā arī dzīvos tik uz priekšu,jo no nezināmā nav ko baidīties...   

To ko lasi ,skaties redzi ir bail ļoti  

Nē,drīzāk vēlme ļauties dzīves izaicinājumiem-galu galā ir taču jāuzzin,kas lāčiem vēderā.

Berni baidās no nezināmā, viņi mazi un nezina ļoti daudz, bet pieaugušiem būtu kauns padoties bailēm

...galu galā vienīgais, ko mēs varam zaudēt pa īstam, ir dzīvība. Visu ko citu nosaka iekšējais stāvoklis, attieksme un tas, kādu mēs to pasauli paši krāsojam. Tieši tāpēc, ejot uz akačainu purvu, ir vērts pasist padusē dēļa galu un, lecot no lidmašīnas, atvērt izpletni. Viss pārējais ir tikai galvā.....

No krokodiliem, haizivīm...../.....vulkāna, orkāna... vistrakākais...ka tie pret mani personīgi nevēršas...

..protams, ka viss nezināmais mums rada satraukumu..bet ir jāsper pirmais pareizais solis- droši!!...Mēs parasti koncentrējamies uz kaut ko tādu, kas vīd vēl nezināmā nākotnē..un tad redzam nevis mazu , vienkāršu soli, bet gan milzīgu , biedējošu lēcienu nezināmajā... tas ir tāpat kā braucot tumsā.....vienmēr var redzēt tikai to ceļa posmu, kas ir izgaismots automašnas tuvās gaismas...taču tā var nobraukt visu ceļu!!!
.Galvenais- spert pirmo soli!!

satraukums, jo izzināšanas process vēl priekšā un nevar zināt kādu ce'lu tas vediis pie gala mērķa - zināmu vai kaut ko jaunu ...

Visiem cilvēkiem tā ir,tādēļ Baznīca to izmanto un musinā tautu...

Bailes,vienmer pastav.Bet,nelielas.

Pastāv vienmēr, bet ir jāpārvar, savādāk nevar tikt uz priekšu.