Mana ķibele ir tā, ka es nevienmēr apzinos, ka esmu aizvainojusi Un tad jau izlieto ūdeni ir vēl grūtāk savākt.
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, aizvainojumi.0
Nu ko darīt, izteikts vārds, kā zvirbulis gaisā ,palaists - nav noķerams .
Gadās jau nu visadi, vados no apstākļiem, ir dažādi veidi kā kompensēt pārdarījumi, galvenais to izdarīt pareizā momentā.
Ir reizes, ka zeķes uz ceļiem vienos caurumos, tas viss štrunts, ka tik rezultāts !
Atvainojos, paskaidrojot iemeslu.
Ja,man tiesam ta ir sanacis.Es ilgi nekavejos,un eju atvainoties.Bet vai,piedos vai ne,ta jau bus vina izvele.
Ko tur vairs var darīt?! Kā raksti,izlietu ūdeni nesasmelsi!!!
Tîshâm aizvainoju ljoti reti, bet netîshâm, ja sanâk..sâkumâ pati samulstu, tad saku- "ka negribêju". Ja aizvainojums ir liels, parasti meklêju kâdu laiku "îstos vârdus", ko teikt..
Pasmaidi un parādi ar smaidu, ka nebija tā domāts... ja cilvēkam esi svarīgs viņš sapratīs, ja ne ... nu i nafig... Galvenais vai pati šādā situācijā apvainojies - vai rādi citiem sliktu piemēru
Ja man tas cilvēciņš ir ļoti svarīgs atvainojos no visas sirds:)
vispirms kartigi pati sev sadodu moràlos,tad sañemos un atdaru ar labu.
Ir jau grūti pašam savu vainu apzināties, parasti cenšos atvainoties, bet ne vienmēr tas sanāk....