Bērnībā darām , bet nedomājam...
Jaunībā vispirms darām un tad tikai domājam...
Vecumā domājam, bet izdarīt vairs maz ko varam....
Es tā kā sliecos piekrist šiem apgalvojumiem.
no sērijas-ja jaunībā zinātu,un vecumā varētu
Varteikt,ka es piekritu 2 variantiem.BET 3 mes varam vissu,bet vai tomes gribam,tads ir jautajums.Var piekrist var nepiekrist.
Nepiekrītu. Tiklīdz cilvēks apzinās domu "es gribu!", viņš sāk domāt, kā to sasniegt, neatkarīgi no vecuma. Mainās tikai paņēmieni, izteiksmes veids un vajadzības.
tev nebija vecaku....bernin
Vispirms ir jānoskaidro, kad kuram tas vecums iestājas, tad varbūt trešajam varētu piekrist.
Vecumu vēl tādu neesmu sasniegusi, bet pirmajiem diviem apgalvojumiem piekrītu.
katram vecumam savs skaistums...
Ja vienmēr padomātu, ko dara....
Ne visai svaigs tests
..bet pa vidu..tie labākie gadi..
Atkarīgs no audzināšanas tie divi jautājumi ,trešais nepiekrītu - dzīves pieredze ir liels trumpis ,ņemiet to vērā.
Nepiekrītu. Bērnībā domājam un darām, tikai pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ sanāk šķērsām dažkārt. Jaunībā prāta daudz, bet pieredze vēl nav uzkrāta, tādēļ darbojas tikai no esošās pieredzes, sakāpināto emociju iespaidā. Vecumā esi tāds kā iepriekš par savu garīgo un fizisko veselību esi rūpējies. Ne katrreiz ir tik pesimistisks variants.
Bērnībā mēdz darīt arī jau domājot...
jaunībā ne vienmēr strebjam karstu...
vecumā tā domāšana jau it kā būtu, ar to varēšanu gan tā pašvakāk, piedodiet, stiprajam dzimumam...
Jaunībā daudz grib,bet maz var,Tev nu gan vēl vajadzētu stāvēt,sākas labākie gadi!!!...
Mēs varam izdarīt daudz vairāk, nekā mēs vispār domājam! Tas attiecas uz visiem vecumposmiem.
Trešais variants domāju varētu būt tāds,daudz domājam,bet vai tas mums vajadzīgs.