Pietiek ar radio. Pilnīgs klusums kaitina.

Nedaudz mūzikas der, bet labi strādājas arī klusumā.

Es vispār rakstīt varu tikai tad, ja mani neviens netraucē.

Man akārt var būt jebkāds ļembasts ,vai mūzika džezs,blūzs vai fragmenti no operām ,vai vienkārši bērnu auri - tas mani netraucē.

Videoklipma drikst izmantot,ka matrealu.

Man,muzika skan vissu dienakti.Vienigais kas mani var traucet,skali stridi.Bet parejais mani nevar askart,netrauce.

darbā daudz rakstu-jāraksta arī klientu klātbūtnē un jāatbild arī uz jautājumiem,mājās patik klusa mūzika vai klusums

Varu rakstīt un sarunāties,jo drukāju jau gadu trīsdesmit,tāpēc klaviatūru zinu ar aizvērtām acīm,gandrīz.

Neesmu par to domājusi, bet pilnīgs klusums ir tikpat kaitinošs kā troksnis.

patiik fonā mūzika, tad arii blakus trokšņi netraucē (sarunas, striidi, debates, ...), 'loti jauki ka tagad radio var izvēlēties mūziku jebkurai gaumei un noskaņojumam ...

fonā jebkas,pat ieslēgtsi televizors.

Ja mūziku,tad klusums.
Ja tekstus,tad mūziku,kurai domāts teksts!
Ja vienkārši-tad atkarībā no garastāvokļa!

Atkarībā no garastāvokļa , un tā , ko rakstu ..., dažreiz tieši mūzika vai dziesma ir tā , kas iedvesmo kko uzraxtīt ...

Man vajag pilnīgu klusumu,divus darbus nevaru darīt vienlaicīgi!

nee es no tam sievietem kuras raksta,lassa,atbild uz telefonu,skatas televizoru,gatavo est,pieskat mazmeitu un pastarst viram ko vins redz pa televizoru un visu viena un taja pasa laika

  Ar muzikaalu fonu veicas labaak.