Atslegas vārdi: attiecības38711
Tad, kad piedodam- paši vēlamies būt labāki par to otru- redz, viņš nodarīja man pāri, bet es- esmu tik stiprs/a, labs/-a un - piedodu... Bet sev melot nevajag- pāridarījumu aizmirst nevarēs, un viss kas ar to saistīts nekur nepaliks-- tikai ar laiku mazliet mazināsies izjūtu asums. Un agri vai vēlu būs situācija, kad dikti sagribēsies otram to " iebāzt acīs"-- jo no tā brīža , kad kāds ir kādam kaut ko piedevis- attiecības ir spēle.
Vai tas viss ir vajadzīgs un labas attiecības veicinošs- protams, ka nē. Bet līdz tam, lai tiktu no šā noslēgta apļa ārā- ir katram pašam jāizdomājas.
Es piedodu visiem. Ar vienu jārunā.
protams, piedot un aizmirst! tas ir tik stulbi - nemitīgi atcerēties vecus grēkus... bez tam, ar laiku tā otra (grēkojusī ) puse kļūst imūna pret šiem pārmetumiem un pareizi dara, jo citādi jāsajūk prāta nedarat otram to, ko negribat saņemt paši !
Es neredzu jegu,celt auksa veco sapi.Parasti necelu,piedodu,bet aizmirst nespeju.
Parasti lai piedotu,cilvēki iet pie grēksūdzes,bet tie,kuri var tikt ar to galā paši,izvēlas citu ceļu-piedod un aizmirst.Un ja tas aizvainojuma kauss visu laiku tirdī cilvēku,tad ,iespējams,nepieciešams izteikt problēmu psihoterapeitam,jo problēma pati no sevis nekur nepazūdīs.
Uz grēksūdzi cilvēki iet, lai izsūdzētu grēkus, tādā veidā atbrīvotos no vainas izjūtas un piedotu pats sev, jo dzīvot ar patstāvīgu vainas izjūtu ir ļoti smagi.
Ja runa ir par vecu pārinodarījumu bāzšanu acīs - Man šķiet, k tas liecina par ļoti zemu cilvēka garīgās kultūras līmeni. Tas kas ir notici pagātnē, lai tur arī paliek.
Jo vairāk vecus sūdus urķēs,jo vairāk smirdēs!!!...
Parasti tas norāda uz nespēju argumentēt SAVU viedokli!
Ir jau kam patīk vecu skeletu kaulus spodrināt
Es piedodu visiem
aizmirst nespeju.
Es piedodu visiem
piedodu,bet aizmirst nespeju.