Vispirms- pārdzīvoju, un cenšos tomēr meklēt kādas iespējas - lai nebūtu tas " kaut kas" nenovēršams.. Pēc tam - ir dusmas, noliegums, ja notikums ir nejauks- bēdas... un tikai pēc tam - nāk samierināšanās... un par to,ka visā notikušajā ir ari kas labs- par to  sanāk padomāt vēl pēc laika, kad pirmās emocijas ir rimušās..

Pārdzīvoju un pēc tam samierinos

Pārdzīvoju, meklēju izskaidrojumu un cenšos gūt labumu.

ja par reakciju kopumā, tad traki ir ar tiem skuķiem - viņas aizsmērē zilumus zem acīm un uzsmērē tos virs acīm

...ja nenovēršams...atslābinos.....-un Svinu!

uzskatu ,ka viss kas notiek ,notiek uz labu.....

Kaut vai nenovēršams, vienalga pārdzīvoju, tad samierinos, pēc tam mēģinu aprast ar situāciju, viss turpinās.

Ja notiktu kas nenovēršams,piemirstos te runāt,būtu citas darīšanas svarīgākas.

pirmai jau tas ir soks,bet paiet laiks un censos dzivot ar doto problemu versot to pec iespejas seu par labu

Protams ka pardzivoju.Bet laiks arste vissas bruces.

Mekleju kludu,lai pec tam otreiz nenonaktu pie nenoversama

Protams , ka ir pārdzīvojums , kaut arī saprotu , ka nenovēršamais ir nenovēršams . Pēc tam ir situācijas izvērtēšana , ko var darīt seku novēršanā .

??? Domā ātomkaru, citplanētiešu iebrukumu, vai ko?