Nu daru darbu kas mani apmierina. Ja vēl var normāli nopelnīt tad uzskatu ka tas jau ir labi. Vismaz nav jādomā par Latvijas pamešanu.

Jābeidz to darīt. Tas nav to vērts. Jādomā pozitīvi par nākotni.

It kā jau tā kā gribētos bet varbūt labāk nezināt. īpaši necenšos to darīt. Kas bijis tas pagājis.

Tas jau kā kuram. Man nav bail. Skolas laikā bija bail. Tad jau vissi baidījās no zobārsta. Tagad varu mierīgi aiziet ja vajag.

Ja dvēsele sāp tad raud. Tikai tas netiek nevienam izrādīts.

Nu vismaz es domāju ka nav vērts palikt kopā. Nekas labs tāpat nebūs. Bērnam tāpat jāskatās kā vecāki kasās savā starpā.Vissu mūžu abiem nelaimīgiem kopā dzīvot arī nav jēgas. No tā jau viņam labāk nebūs. Nu it kā jau bērnam jāpaliek pie mātes. Māte vairāk bērnam vajadzīga. Ja mīli savu bērnu tad laiku tāpat atradīsi ko ar viņu pavadīt kopā.Un labāk ir izšķirties mierīgi bez pārmetumiem. Pēc tam vismaz mierīgi cilvēki var sarunāties bez naida. Nu tas no savas pieredzes.

• DAŽREIZ

Man liekas ka tāpat nekas prātīgs nesanāks. Agri vai vēlu atgriežas pie vecās problēmas. Ja nav starp cilvēkiem saticības un uzticēšanās vienam pret otru tad problēma atkal un atkal atkārtosies. To šķiršanās procesu tikai velk garumā. Nu tas no sevis piedzīvotā tā liekas. Tur pat bērns nevar glābt attiecības.

Zinu ka tas ne pie kā laba nenoved. Nav laimīgs ne viens ne otrs. Un labāk tad dzīvot šķirti nekā bērnam klausīties kā vecāki rejas savā starpā. Varbūt vismaz vienam paveicas dzīvot normāli tālāk nekā abi vissu mūžu nelaimīgi.

Vairāk jau rītdiena protams. Vakardienu tā pat nekad neizmainīsi.