Iesaku mizot sīpolus !

tad beidzot jāsāk smieties

jausmaida ja ir grūti, bet jāsmejās, kad ir ļoti, ļoti grūti.. nevajag raudāt..  

Tad jau laikam raudājumam iztecējis termiņš, jāceļas, jāpasmaida un jāiet tālāk..., ārā daba piedāvā tik apburošu laiku-jāiet un jābauda, asaras,lai paliek vēsturē...

Mainīt visu sevī un ap sevi

TAD BEIDZOT JASAK SMIETIES...........

Jābeidz to darīt. Tas nav to vērts. Jādomā pozitīvi par nākotni.

pieej pie spogula un pasaķi sev -sākam dzīvot jaunu posmu dzīvē

Tad var sakt smilkstēt !

Smaidit un beigt sevi zelot.Ar asaram neko sava dzive nevar mainit.

Kārtīgi piedzerties un atslēgties....Pēc pamošanās vismaz nebūs domas-raudāt vai nē!

     Ja nevar, met mieru, ko nevar celt, to nevar nest....

izmetu visu lieko no mājas. re kā.

sapurinies un ķeries pie dzīvošnas! raudāšana nelīdz, ir jādzīvo!

Priecāties, ka nu viss-  par šo lietu/cilvēku/notikumu vairs nevienas asariņas :)

raudat nevajag , nav to verts, parunaties ar draugiem , vai nu atrast sveshinieku un parunat ar vinju, dveseli , visu to rugtumu izmest caur vardiem

Jāmet tai miers.
Ir arī citas lietas- daudz labākas, ko pasākt

Neraudat.....

Vajag sanemt kartejo devu adrenalina,riktigi izladeties,kaut vai traukus plest,protams,ja nav zel trauku.

Atrodoties bezizejas stāvoklī, nav nozīmes ķerties pie nepamatotām gaidām, ka kāda brīnumzāle varētu mainīt šo to uz labo pusi, – tas padara sliktu par vēl sliktāku, tad jau vienaldzība ir labāks prāta noskaņojums.