Varbūt gaišrdzis var palīdzēt.

No kā pasargāt? .........No tā nav iespējams pasargāt......ja nu vienīgi nemaz neuzsākt attiecības.......

Jebkura vilšanās nav nevajadzīga- tā ir pieredze. Sāpīga, nejauka, bet vajadzīga. No tās var mācīties-jau viens ceļš uz ne- vilšanos. Pārējais jau arī nav tik sarežģīts, bet vai tad iemīlējies cilvēks ir gatavs domāt, svērt un vērtēt? Taču nē. Lai darbi saskan ar vārdiem, lai cilvēku negribētos pārveidot, lai nebūtu tāda doma- visai pasaulei neizdevās, man gan izdosies ( piemēr.- no babņika iztaisīt  paraugģimenes tēvu)...

Vislabākā aizsardzība no tā visa ir klosteris

Domā ar galvu,nedod dupsim vaļu...

Panemt baltu palagu un iet uz kukainciemu,tad tocna nekko nevajadzes un nebus kur kludities!

To taa nevar pasargaat! Vienkarshi jaredz,kam var uzticeties,kam ne!

no ta nav pasargats neviens.....ja zinatu kur kritisim----noliktu spilventinu...

Nevajag ligināties mākoņos.

Varbūt uzvilkt bruņu cepuri?

Varbūt mūķenes apģērbs Tev piestāvētu?
Tikai vai Tevi pašu tas apmierinās?

Nebučoties, nesmaidīt, brilles uz acīm, mati copē, blūze līdz augšai sapogāta, svārki līdz zemei...    Toč, neviens klāt neies!

Jāklausa sirdij, seko sirdsbalsij, tā novedīs pie pareizā risinājuma. Tādās lietās prāts nav īstais padomdevējs.

Neviens jau iemīloties nedomā par vilšanos,  cer, ka ar mani tā nenotiks, bet dzīvē ne vienmēr notiek tā, kā vēlamies..., vienkārši varbūt neiemīlēties neīstajos..., meklēt ar sirdi nevis acīm

Acis jātur plati vaļā un nedrīkst ļaut eiforijai aizmiglot prātu. Un, tomēr..., ja nu kas, tad tā vilšanās nav tik sāpīga.

..nekā!!!!..arī tāda pieredze ir vajadzīga!!!...

  Domā ar prātu.

Bez pieredzes , arī negatīvās , netiksi pie gudrības ...         

neviens nenokā nau pasargāts -arī no vilšanās -ne ...

Pasargāts nav neviens,ne no vajadzīgas, ne nevajadzīgas vilšanās! ...Ir vienkārši jādzīvo un notiks viss kam jānotiek!