Interesanti kā tas ir dedzināt pad. laika grāmatas? Man priekšā šāda dilemma. Vasarā ganjau. Varbūt to uzkraut saviem pēcnācējiem? Sakraut bēniņos lai guļ, līdz noliks gulēt mani? Kaukā neceļas roka tās dedzināt, pie tām izaudzis tomēr....

Pasmaidi,ko svīsti...

Uj...Benita !

tētis pirms miega

To Guntis teica par seviim.
Mammaam noteikti ir 1001 doma   

ironiski

nāca vāci, zviedri, poļi, krievi...bet valoda izdzīvoja...nevis par spīti...to neviens pat neravēja laukā...tāka-dzīvo bāliņ vienā mierā un runā sovā volūdā ...lai tie citi paceļ baltos padošanās karogus un atstājas nost!...kuram purvs kārojas -vēl pajautā!

bogaturi...īslaicīgs uzplaiksnījums daudzus iedzen neziņas miglā...tie attopas kaut kur ārzemēs...tie padevās...neredzot gaismu tuneļa galā...un tas ir piedodams, jo ne visi spēj saskatīt visa pārejamību..arī-kad sašefojas varas..kad liek sajozt jostas...jo valdītāji paši ir badā...pacieties...paēdis...kļūs labdabīgāki...tā ir vienmēr, kad nāk badakāši tribīnēs...pēc laika redzi, viņu sejas spīd taukainas.../atstāt lauvai-pirmtiesības.
...tieši tāda ir ir arī latvijas teritorijas pārziņa.
kad tauta nespēj pabarot varas pārstāvjus...tie kļūst bezkaunīgi neganti...kā odi!
mūsējie ir odu stadijā...grib vairoties...bet tautas paliek mazāk un mazāk....
iedomā.. to tūkstoti...kas nāks uz mohikāņiem-pēdējiem...neskumsti...daudzi potenciālie odu barotāji ir prom...un vairojas citiem ķeizariem par godu.

nez par ko tas tika teikt, Gunti? Mammàm noteikti ir 1001 doma

Kaa iekriit gultaa - taa izsleedzaas!

Izturīga...atraitnis.Ja jau pats Pugo kungs Rīgai tik daudz devis-aizstāvējis

Tas ir tādā dramatiskā miglā tīts...atraitnis

Atraitnis...uzspiest nevaru tikpat viens,un puikas.

fiziskai slodzei ir jābūt ar kādu mērķi-kaut kam...skaldīt malku...zāģēt dēlus, sēt...ravēt...tad tu kaut ko Dari...tu darini izejmateriālus...kam ir kaut kāds pielietojums....bet savu dārzenību apkopt...kam...nekam...

Ne viss ir tà - kā tas izskatàs !

secinu-fiziska nodarbe mūsdienās ir smaga problēma...par kuru pat jātskaitās...jā, es pakustināju pirkstiņu...lai saņemtu kafijas tasi aiz osiņas...precīzi smagumu noliku uz galda...sekoja karotītes pāris vēzieni pēc kafijas...tos ievietoju nepārbārstot tasē...ahhh un vissmagākais-pacelt uzvārītā ūdens kannu...esmu nogurusi...kafijas dzēriens nelīdzsvaroja...nogurums bij lielāks...un atgriezos izejas pozīcijā.... ...un nav neviena iemesla kustēties...veļa mazgājas pati..trauki tāpat...grīdas izrāpo sūcējs...
bet-apetīte nemazinās!...stāvēt pie plīts...tik nogurdinoši...uzgriežu plītij pulkstenīti...kad gatavs cepetis...izstenu...tam pakaļ...kaut kā jau jādzīvo...grūti...bet jāsaņemas!

Ak Tu viens Ak

tā ir reāla viesnīcas istabas sajūta..tu esi viesis ..uz laiku...japānis steidzas uz darbu...nekā personiska...viņam nav...tikai pulkstens....12h...otras 12h-atspulgā...

Brīžiem izplūstu kā vulkāns, tikai jūra mani var nomierināt

...uzdošu tev pretjautājumu, kas tev viņā nepatīk,
ja tā jautā, labklājību veidojam mēs paši un nesaki, ka tā nav,
kas tev neļauj būt turīgam ???