Ingrida, es neiejaucos bērnu dzīvēs un diez vai tas ir iespējams. Viņi paši pieņem lēmumus, paši dzīvo savu dzīvi. Man nebija laika viņiem stāvēt blakus, izauga patstāvīgi, nebīdiju viņus un nestumdīju. Katram mums bija savi pienākumi.
  Par mani, Tu šo to zini no iepriekšējiem blogiem. No tiem tālajiem-2014. gada marta   

Dzīve izgaismo cilvēku no visām pusēm !  

Domu pieskārieni ir kā mēmā dziesma ,neredzami , bet sajūtami .

   Ārij. Es nezinu, vai mācēšu rast īstos vārdus, lai pateiktu to, ko, Tevis uzrakstītā sakarā, vēlos. Mēģināšu :)
   Jā, bērni piedod jēgu tam, ka atrodamies- šeit. Nenoliedzami. Viņi ir palīdzējuši, paši to neapzinoties, mums augt un veidoties, kā, savulaik, palīdzējām viņiem. Un- tikai dabiski, ka viņu prieks un izdošanās, piedod spēku un ticību- visam. Mīlestībai, kas ir abpusēja, īsta, patiesa un dziļa, nav vārdu tās gradācijai, un- nevajag :)
  
   Tikai- tās ir un paliek- Viņu Dzīves. Kurās mums jāprot būt sasniedzamām, kad tas nepieciešams, bet- nejaukties, ļaut, lai paši pieņem savus lēmumus. Es uzticos saviem bērniem, viņu izvēlēm- pilnībā. Ticu, ka arī- Tu :)
  
   Es neuzskatu, ka sievietei, jebkurā jaunumā, sevi jānorok- kā sievietei. Ko mēs katra ar to saprotam, tas jau- mūsu pašu ziņā :) .. man ļoti- joprojām!!- vajag to knudoņu vēderā, vajag gan tās priekšsajūtas, gan to, kas mūsos no dabas. Bērni tikai iegūs ar mammu, kurai acis mirdz, un kura dzīvo arī pati savu- sievietes dzīvi.  

/un galīgi Tavu pierakstījumu neuztvēru kā sūdzēšanos!! :) .. tad jau jebkurš patiess, no sevis iztekts vārds, ir sūdzēšanās!!; tā tas nav, Ārij!! :) novērtēju Tavu patiesumu, ka neraksti tukšas frāzes   / ..

Septiņi.

...bet-priekšā vēl viena maza plostošana-redzu-spīd saulē melns krusts...ar paceltām ķepiņām- padodos!

Garākā upe-Gauja...bet tik līkumota-un tāpēc-visgarākā...ūdens tumšs no dzelzs...noslēpumaini atvari-kur cilvēkēdājs mitinās...riktīgākā čūska! un berzējas gar klintīm...grauž iežus-vai žurka.....tā

Seši.

šī blozga gan man nepatīk-izskatās-atkal no kroga-nejauši ieplostojusi---ko tālāk!?-pieņem līdzsvara pozu-kad Zemi redz...un -tad-uz purna!-kā visi, kurus jūra izskalo

Pieci.

Četri.

Vai,cik mīļi!
Paldies,Guna!

Pūt un palaid ! Darbs nav grūts, bet atbildīgs !    

No   ,,Viņus meklē policija,, arhīva .

Trīs.

paldies...

Sveika , Kisa !  
Arī Tev - sildošu kko ! šajā miglainajā rītā ...

Arí kas tāds...izraisa labās domas un smaidu  
Čiu,Guna!