Kad tev būs gadi 90 , domāsi savādāk   ..

.... un vārdiņi, savērti teikumā, kad pārlasu- nupat izklausās trakoti smuki!! Tas nav speciāli- ticiet!!- man, kurai nepatīk patētika vai kas tur, tie smukie vārdiņi vnk nāk no tā, ko domāju un-  kā jūtos.. pa reizītei- latviski nolamājos, kad galīgi nervi uzdod, bet tad- paņemu savu smildziņu, vienu prieciņu no tās.... un- varu!! smaidīt!!  
/es tikko pazvanīju mammai, lai pateiktu, cik mīļa man viņa ir, un sabučoju, pa gabaliņu!!; par to, kā man te- ne vārda, jo mammas jau pārdzīvo par saviem bērniem- vnm.. / ..
    Es vnk- parunājos- ar Jums.. nu vot... būsim priecīgi, jo ir tik daudz forša!! :))

.... atcerieties?- kā bērnībā vērām meža/pļavas zemenītes uz smilgām... mēs ar māsām un māsīcām- kura vairāk smilgu savērs?!   .. un katrai odziņai- bija īpaša garša, kad tās puncī- pa vienai vien... un tā ir jāver prieciņus, visus maziņos, vismazmazītiņākos- smildziņā... lai tad, kad tas smaids- nu nekādi, tas tmr- uzrastos... no tās smildziņas, kurā tie prieka puteklīši... tā es cenšos tgd; un- kāpēc tā nepacensties vnm??   ..

Jā, Laima- lai cik paradoksāli tas nebūtu, tad, kad esi sev uzkrāvusi tādu smagumu, kā reti kad, tad- nu tad daudzko ieraugi citām acīm, daudzko saproti dziļāk un īstāk.. :).. un tas, ko lasu naktīs, brīvbrīsniņos, arī patrāpās tāds, kas liek lietas, it kā jau saprastas- sen, saprast līdz smeldzei.. nu tā..   .. ieskrienu te, izskrienu.., bet te jau ir tāda kā maza oāzīte- atiet, vsm man :)

Beidzot jūtams iekšējs miers un vieglums Tavos tekstos

ŠIS TAS ATRODAS ARĪ BEZ ĢEENERALĀS

viens pozītīvisms-neskrēja apkārt-bet-izbrida peļķes-kas ceļā nostājušās!...tas taču ir ikdienas nieks!-un kaifs!...nedomā!!!t-jo šis noliktais  šķērslis nav no tevis atkarīgs-un tu esi no tā neatkarīgs!

tu vēl kaut cik-meimuro....pa dzīvi   

parasts foto-dokumentiem-vai-apcietināts kā aizdomās turamais-tad-sānskatā arī!

Jā, es arī seju vispirms redzēju, tad tik profilu.

Pareizi,Laima saka...acīm ir liela nozīme...arī man

Es vairāk uztveru ...kad skatās pretī...man acīs    

Cilvēks kā šķērsgriezumā un priekštats visai skaidrs, kāds izskatās kā no priekšas, tā- sāniem...bet pakausis kā nezināmais paliek
Bet šo bildi uztveru vairāk priekšskatā..acīmredzot acīm tomēr ļoti liela nozīme..kā nekā ar to palīdzību arī otra emocijas vieglāk uztvert

bosix-kurš gan cits tik slavens vēlas būt!-un-lūdzu-viņa guļamkambarītim/celllei/ garām klusiņām tipināt-lai netraucētu sapņus-viņš tajos-dzīvo!...un dievu pielūdz-sadedz sveces-savā svētnīcā viņš ir mūks....cienīsim viņa miera vēlmes!

Tādu darbu jau ir milzum daudz. Šajā gadījumā pietiekoši godīgi, abi vienlīdz skaidri un gaiši, līdz ar to interesanti, kuru pirmo!

Dīvaina sireālisma sajūta uz šo bildi skatoties.

Ja varētu,tad nedaudz konkrētāk-kurš ir tas paranoītiķis?!

Sveika,Lita
Bet redz...kā vispār ko tādu var panākt...ko tādu sameisterot

Abus attēlus vienlaicīgi nevar redzēt, jautājums, kuru vispirms uztveram.

Ārija,paldies ...jau izlaboju...
Ni...ni...Prāta