uiiii!!!   es biju- aizstāvamā, kurai, kā izrādās, bijis pat savs aizstāvis??? .... cik bagāta esmu bijusi reiz.... parāvi nostaļģi, mzl.... iedomājies- pašai SAVS aizstāvis..   un tad- tai prāvā mani dēvēja tik nesmuki- par garīgi atpalikušu cērmi??.. jā, nav smuki, protams, bet- aizstāvībā jau, cik zinu, visi līdzekļi labi.. un- ja mana, kkāda, man nezināma rīcība, tika norakstīta uz garīgu nepilnvērtību- lai!! ka tik uz brīvām kājām!!, pavērtām, protams..   /ja tik es zinātu- par kādu prāvu te runa... /..

es jau nepriecājos daudz, Zigurdiņ, tikai- mazliet... viens blodziņš man uzplauka- kā rozīte dārziņā... aiz to- to blodziņu un tā atbalsta grupu- tā mīlēju...

nu.....kolekcionēt ir mans hobijs........
Ingridiņ, Tu priecājies velti..... aizstāvis nesauc aizstāvamo par  cērmi..... un garīgi atpalikušu.......
nomainot dzimumu (virtuāli)  ,  viņš šeit atklāti  demonstrē arī savu seksuālo piederību...  viņa interešu lokā nekad nav bijušas sievietes!  
.

"Ūdens=ir mana stihija".

"Kad mana kleita ir ūdenī, tad mans prāts ir debesīs".

kā Tu, Zigurdiņ, visu savākto materiālu saglabā   un- arī visi dzēstie komenti Tavā arhīvā   kā jau baigais spečuks, esi uzveidojis ko līdzīgu Barontēva Dainu skapim - elektroniskā variantā

Ai bitīte, ai bitīte,
Tavu lielu čaklumiņu:
Tecēj' dienu, tecēj' nakti,
Ne miedziņa negulēja.
....  

"Vēl dziļāk".

"Šodien man apautas pelēkas sandales, un es nevaru noturēties tās nesamēcējusi neliela sēklītī..."

ak, atkal šī vēsture!! cik dažiem, kā skatos, tā mīļa!!   Man, personīgi, ļoti mīļi visi šai kadrā redzamie personāži..    būtu biežāk viņi mani tā atbalstījuši, kā šajā blogā, kas zina.. kas zina.. padrukātos te raženāk..

kolekcionāriņš Tu mūsu!!  

... prātā viena pilnīgi it kā neiederīga situācija, bet no tām, kad esi pārsteigums pati sev: man izslīdēja no rokām pilna eļļas pudele, pie tam- ne manā virtuvē;  kad, skanot "ak un vai!! kā nu tgd to eļļaino eļļu satīrīt?!", ļoti mierīgi palūdzu visus, kas tobrīd bija tur, aiziet nostāk, un, esot pārdabiski mierīgai, solīti pa solītim to eļļu aizvācu, līdz virtuvē nebija vairs ne miņas no eļļainuma /loģiski, ka gana ticis arī bija sienām!/.. var jau teikt: sīkums pa dzīvi!! Protams, ka sīkums!!, bet- cik tādu sīkumu pēc nav trobele pa puspagastu?! Retorika, vai ne??

Dramatiskākus piemērus, sev zināmu apsvērumu pēc, izvēlējos neminēt; lai nu paliek tā jaukā eļļa!! :D :D

... izlasīju un smaidu.. nezinu, kā tas nākas, kā- nē, bet bijušas situācijas, kad nupat jāsāk bezmaz panikot, bet ieslēdzas kkādi, pašai sev negaidīti mehānismi /kā raksti Tu: "Vispār es pati par sevi ļoti brīnījos!"/.. Neiediskutēšu par konkrēto, Tevis aprakstīto gadījumu, bet par to, ka spējam pārsteigt paši sevi- tas gan.. pie tam- visādās nozīmēs..

Skaista dziesma, vārdi, izpildījums, man patīk

Protams , Ieviņ ..., mans klausāmdziesmiņš - aktuāls pašlaik ...
- Bēgošās sirds dziesmiņu - vai sadzirdi Tu ? gribas uzjautāt kādam ...

https://www.youtube.com/watch?v=dlsDVFWBIkU

Dziesmas var pieskaņot  noskaņojumam

Cerams , tie gardumi Tev ne no Old -Vaverlī krājumiem nāk ... , Jurij ?    

Tas gan ..., dziesmas  kā noskaņojums - mainīgas ir ...

Jā, kā kura

Vasilij , kārtējo reizi jāsaka - ManC Tavs nesaprot !