Es arī tā domāju, Guna..

Vai..baltās vizbules..vai anemones!     Paldies, Guna! A zini, kad sāk ziedēt baltās vizbules, tad pēc ticējuma jāsēj mieži..
Nezinu, vai tā ir, taču kaut kāda jau rosība uz laukiem sākusies..

Viss ģeniālais vienkāršs ir , Lillij ...  

Laime ir tad, kad ir harmonija sevī un apkārtējiem.. Laime ir tad, kad  laimīgi tavi tuvākie un draugi..Laime ir tad..kad ir vienkārši LABI!

Paldies, Guna par zilām vizbulītēm un  dzejas rindām! Vienmēr prieks pēc garās ziemas ieskatīties acīs šīm pavasara ziediem...un smaids atplaukst sejā...

Sasmaidināji ..   

   līst debess gaisma
ziedos paliek tā starot
  Dievs uzsmaida Tev
            

zannina...

Paldies par vainadziņu...     
Varbūt tomēr ozollapu būtu labāks,bet dāvinātam zirgam...piedodiet,
kucēnam-zobos(???? )neskatās!
    
Bet ja nopietni,man ir patiess prieks,ka mans blogs Tevi pamudināja un deva
radošo impulsu izveidot kaut ko tik labsirdīgu un smaidu pilnu!
Ja cilvēks smaida,viņš taču jūtas mazliet laimīgs,vai ne?   
Arī es Tev gribu pateikt Paldies,jo šis ieraksts,savukārt, man deva impulsu
uzrakstīt otro daļu savam ierakstam par vīriešiem!
Viss ir mijiedarbībā!

Lillija - nu Tu kā vienmēr māki....   

..Tas būtu smieklīgi..ja nebūtu tik skumji.. taču nost ar skumīgo un aņuks varbūt vietā..sens ..kā saka ar bārdu..
Atgriežas vīrs no komandējuma, klauvē pie durvīm, lai sieva atver..Durvis ilgi neveras..Kaimiņiene garām ejot- ..''a tu ar ragiem..ar ragiem pieklauvē''

Ingrīdai-
Pat neatvēru klipu.
Tu tāpat neesi tas Vilks, ko domājos- esam.
Es atbildēšu atsevišķi arī uz otru Tavu komentāru....
Bet vispirms,es tiešām būtu ļoti pateicīgs ,ja Tu uzrakstītu šeit-
Kāds tad bija tas-ĪSTAIS Vilks,jo šo Tavu-sev veltīto frāzi,kurā ir
jūtams rūgtums-esmu lasījis amigos komentāros jau vairākkārt?
Tādu īsu raksturojumu...
Un pēc šī raksturojuma-kas tieši lika Tev mainīt savas domas?

Jauki, ka patika, Valij!

Vispirms atbilde Robčikam!
Tāpēc jau arī rakstu,lai Tu "nehrena nesapratu" vietā,
brīdī kad varbūt vēlēsies dibināt savu ģimeni zemapziņā atcerētos to
ko esmu uzrakstījis.
Un tad,varbūt Tava ģimene būs citāda,kā līdzšinējā...
Jo ir mazliet dīvaini lasīt,ka ja cilvēks piedzeras-(Tavā skatījumā)
tas ir NORMĀLI un pat labi!
Pats saki,ka nezini,kas tas ir-būt īstam vīrietim.
Katrā ziņā,tici man,īsts vīrietis nestāstīs ar ko,kur un kad ir pārgulējis!
Bet,ja pavisam nopietni...
Manuprāt-par vīrieti puika kļūst tad,kad iemācās atbildēt par
saviem vārdiem,domām un darbiem!
Kas man ko slēpt,arī es esmu savā visai garajā un raibajā dzīvē
pietiekoši daudz kļūdījies.
Kļūdīties zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ ir Cilvēcīgi!
Tikai tā,kļūdoties,analizējot savas kļūdas,mācoties no tām un cenšoties tās labot
cilvēks,protams,ja pats to grib-MĀCĀS DZĪVOT!
Par attiecībām varu Tev izstāstīt ļoti daudz.
Zinu,kas ir ģimene,man tāda bija...BIJA diemžēl,daļēji arī manas vainas pēc!
Palika puika,kurš ir mans "sāpju bērns" un ar viņu ir notikušas nelaimes.
Visai traģiskas.
Jo par visu,it sevišķi savām kļūdām- ir jāmaksā!
Tāpēc,kamēr mana sirds nebūs mierīga par to,ka puika ir beidzot vesels,laimīgs,
ar viņu viss ir kārtībā,tikmēr manos plānos neietilpst jaunu attiecību veidošana.
Aizbēgt vienmēr ir vieglāk!
Tici man,esmu ļoti daudz analizējis to-KĀPĒC tā notika!
Es vēlējos un joprojām vēlos mācīties!
Bieži domāju,ka ja TAD būtu bijis mans TAGADĒJAIS prāts,tad ļoti daudz šo
kļūdu un sāpīgu lietu ietu secen.
Tāpēc arī es rakstu,par manuprāt,svarīgām lietām,LAI DALĪTOS savu kļūdu meklējumu rezultātos un tajos labojumu variantos-kuru pareizību apstiprina Dzīvē,
un kuri balstīti uz cilvēkam pieejamo Zināšanu un manas Pieredzes apvienojumu,
piemēram-ar Tevi vai jebkuru cilvēku,kurš lasa manu blogu!
Pieņemt vai nepieņemt,šo pieredzi ir Tava brīva izvēle!
Tiešām,no sirds vēlu Tev,Robčik,PAŠAM sajust-Kas tad ir Vīrietis!

Vau kāds skaistums Paldies

Vilciņ - tā jau tas laikam ir kā Tu saki.... ja tajā ko rakstīju sāk iedziļināties... bet es jau kā parasti to uzrakstīju vairāk vai mazāk kā humoru.... muļķību.... bez vēlēšanās par to diskutēt pa nopietno....   ....nu tāda esmu - te nāku pamuļķoties, pajokot.... nekad te nevēlos kādām problēmām rast risinājumu....

Lūsij. Atvaino!
Kad šeit ienāk tā tukšmuldētāja, tad- vnk- paeju ka nost. 100-gadu man viņu- vajag!!!

... un beidz te gvelzt- tukšu!!!! Ja Tev nav savas bērnības- jaunības- mājas- tad- tas nenozīmē, ka tās- nav citiem!!! TU!!!!

... bet- tas AnDa- bija- konkrēts Nams; ar savām tradīcijām, šūpolēm savām, un tā!!!!