Maxīt , pieklājīgākas biksiņas apģērb , galīgi devalvējies šis modelis !  

Labi..jauku dienu Tev arī, Ingrīd!

oki; jāiet palūrēt- vrb var izbraukt....

Paldies, Lūsij un Lilija- par iespēju pabūt- tik nesenajā!!!!!, jā gan!!!- man tā šķiet!!!!- pagatnē!!!!

...Jā, kariņi.. kad viena komanda izsekoja otru..ķēra..veda ieslodzijumā A vēl kad bija saaugušu dadži, tad mētājamies ar tiem.. Man bija pagari mati..un kad pēc kariņiem nācu mājās..pilni ar dadžiem Vecmāte rādamās ķemēja ārā..

es vnm biju- karavadone , ai- sanāca baigie smiekli!!!! par sevi!!!!   no stratēģijas nejēdzu ne nieka, bet- karavadone!!!!!

uiiii, Lilij!!! kariņi- ta bija arī mūsu aizraujošākā spēle!!!!

Jaukas atmiņas- Ingrīd..

...mmm..man mutē saskrēja siekalas, kad sāki par jāņogām runāt

tak mamma nāca meklēt!!! neatceros, goda v.!- neatceros, kas vēl pieslēdzās....zinājām, ka jabūt uz kotletēm mājās, nu- pusdienām... bet- pārbijušās vājprātā!!!!- kārpījāmies tur- ārā.... mēs tikai bijām dzirdējušas, ka pa to eju- 1,3km /apmēram/ varot nonākt pilsdrupās... bet, kā jau jauniņas un azartiskas- ļoti!!!- līdām tik iekšā un gājām.... nezinu- pievārējām 10 vai 20m, bet- ne vairāk.... vēlāk, daudz daudz vēlāk, kad tika izdota grāmata " Senie ........", izlasīju, ka PATIEŠĀM!!! tāda eja- bijusi!!!!

..ak, dzīvīte, dzīvīte- šūpojos tevī...
Izlasīju blogā Tevis ievietoto aforismu..vai domu, ko kurš izteicis reiz..un aizdomājos..pa lietas būtībām, vērtībām utt...Vakar pastaigājoties gar Abavas malu, redzēju ozola zarā piekabinātu ar ķēdēm atslēgu..kāds jaunlaulātais pāris bija pieslēdzis šo..nu tāgad jau modē ir tās atslēgas karināt..simboliski..
..un pēc tam ..kur kas pazūd..?

Kad tgd, pēdējo reizi??, esmu ēdusi jāņogas, kuras salasījām krūzītē un, uzberot daudz daudz cukaura, sēdējām uz šķūnīša jumta un ēdām??? Man nav citas, spēcīgākas/uzjundošākas garšas, kā tām jāņogām... vai ķiršiem, kurus ēdām uz tā paša- malkas šķūnīša- jumta.........

...Un kā viss beidzas?? Kurš jūs atbrīvoja?
Mēs arī bērnībā kariņus spēlējam..

acerējos = aTcerējos   /tā iet, kad raksta emociju varā!!!!/ ..

Es, Lilij, domāju, ka tie ir dziļi nelaimīgi un vientuļi cilvēki, kuriem- par katru cenu!- nojaukt/nosist kko... es tgd pat acerējos kariņus- pretī mammas mājai, kur veci vācu kapi... un to, kā ejā, kas it kā vedot uz vecpilsētas centru, kur dzīvoju tgd, bezmaz- iesprūdām un- palikām.... traki!!!... es, māsas un māsīcas....

Mjāa..tā ir, Ingrīd,  reizēm tik tiešām mums pietiek tik viens klikšķis..vārds ..asociācija ..

Šorīt biju domājusi aizbraukt kkur, bet, kā tikko sarakstes draugam vēstulē rakstīju- nevarēju izbraukt no sava pagalma!!!: priekšā baigais tramdaļets; es nezinu, ko viņi tur dara!! vrb- siltina?? kaut- karsti tāpat... un tad nu izgāju vienu riņķi- tur, tur un tur, un- atpakaļ sev tik mīļajā mājiņā... un- forši!! Lūsija parāva uz atmiņām!!! Tās guļ guļ guļ.. mūsos... un- viens maziņš- klikšķis!- un viss tik dzīvi, kā toreiz... tad....

..Man arī patīk sarunāties blogos, Ingrīd!.. Ja tēma saistoša un cilvēki ir atsaucīgi.. un sarunāties griboši....Tāpat kā Tev nepatīk, ja sāk kāds trollis uzdarboties  - saboja gan blogu , gan citiem omu.. Bet par tādiem jāsaka laikam, ka viņiem pamati  bērnībā nav kārtīgi ielikti!..Vai dzīves laikā kas ir sašūpojies,..arī tā var būt

Sveika, Lilij!! :)
Man patiešām patīk blogos sarunāties, nu ko es varu tur padarīt??? sarunāties, ne- aprieties; jā, kad te ienāku, man patīk- ļoti!! .. un tad- pārskrienu ar acīm uzrakstītajam.. un vnm- ir kas tāds, kur piestāju... kur aizķeras domas... :)

Hmm..vai Aleksandr,Tu valkā tādu,ja?!

Sveikas meitenes- Lūsija, Ingrīda un Kū kolīt..
Jā..laikam viss jau sākas no bērnības..tas kas ielikts pamatnē- tas arī ir, nu pa dzīvi jau  tiek uz pamatnēm būvēts tālāk.. Taču- galvenais lai pamati pareizi..tad jau lai nu kā, bet mājai jāstāv!