Ta jau sini dzive notiek.Kadam,viss,bet kadam mazumins.Nu nesam lidzigi mes viens otram.........

Nu nē , es par citām bučām fanoju !  

Atkal sievietes pie vainas.RELEKSACIJA,UN ADRELINS.................

Kas liegt var Saulītei
Tev būt
Tā siltiem stariem
aplaimojot zemi
Un ja ar suns kāds
ceļa malā rej
Tas tikai vēstnesis
Re:  Saulīte jau
atkal debess jumā    

Noderētu gan vēl viena brīvdieniņa ..

pieskāriens daudz vairāk pasaka par vārdiem...to sajūt un iegulst atmiņās arī laikam līdzi ejot,kamēr vārdi pazūd un aizpūšās kopā ar vējiem ,un pazūdot kādam no viņiem ,zūd pateiktā jēga..kā tad tur bija

................uz amigosu , kur gan citur !

Vēsa diena , vēsa sirds ,   paliek auksti !  

Jā, mūsu atrašanās šeit uz zemes ir brīnums .

..izsaukt "taxi",lai aizvestu.....

A! Tad paklanies pret ziemeļiem !

Nē, tavējā tādā ziņā gods, kam gods. Allažiņ laicīgi pamanās to iztukšot, par to es viņa mūždien pateicīgs  

Laikam jau sieviņa netukšo, ja tāds jautājums?

Labi. Man tgd patiešām vairāk nav laika.
Lai izdevusies Tev diena! :)

/Es patiešām ticu, ka Tu spēj būt arī savādāks, neskatoties uz to, cik daudz esi darījis man te pāri./

Es tgd pa nopietno.
Man apnikuši šie stulbie kariņi un aplikšanās. Man patīk, šad tad, vnk tāpat parunāties un pajokoties. Es neesmu slikts cilvēks, un man nevienam tas nav jāpierāda, Zigurd. Bet ar Tevi jau nekāda parunāšanās vai pajokošanās nav iespējama!! Tu nevari iztikt bez aizskarošām dzēlībām. Tev paliek no tā labāk?? Un tad otram Tu atstāj 2 iespējas: vai nu norobežoties vsp no Tevis, vai- dot līdzīgā garā pretī. Man to nevajag!! Tad ko?? Es Tevi mācu dzīvot?? Taču nē!! Bet Tu to dari- nepārtraukti, pie tam- izteikti nejaukā formā. Kāpēc citi, Zigurd, to te nedara?? Cilvēki vnk parunājas, pasmejas.. ko nu kuro reizi.. un neliec man atk nožēlot, ka uzrakstīju Tev vnk, kā līdzcilvēkam.

Tak visi mēs te, kā vējā plīvojam- te tur- te šur, un beigās nezin kur...

Jauka vēlme....

Un tomēr - es gribu būt pati :
       Kā saules stariņš pelēkās debesīs ,
           Kā mākoņa ēniņa rozes gurdumam  ,
              Kā silts vārds pasaules troksnī ,
                Kā maigs pieskāriens mīļotā plecam...
                     ....................................

Mēs bieži mīlestības vārdā
    No sevis ļaujam citu būtni veidot -
         Kā labāk otram ,
             Kaut pats ir nelga .....

           Kad nu tu esi nelgai līdzīgs kļuvis ,
               Tu atkal nederīgs ...

                ... Un citai nelgai  atkal darbalauks ....

                    Tā ļaujam sevi tā kā māla piku mīcīt
                         Un  veidot tēlu , kas tev pašam svešs.

P. S : Rakstu ne par savu pieredzi , bet gan vēŗojumiem un citu stāstiem . Piem. šorīt palasīju interviju ar Daci Rukšāni.